Bet es pirms pieciem gadiem rakstīju tā:

"Plauktā rūpīgi saliktas noputējušas, jau veselu mūžību neslaucītas fotogrāfijas rāmīšos. Turpat blakus noklāta siena ar melnbaltajiem attēliem - tikai vakar pabeigts radošais uzplaukums. Uz ziņojumu dēļa sakabinātas pa rokai gadījušās bildes - starp noteikumiem un Annas Gedes kalendāru. Tur, kur parasti stāv TV. krājas vēl viena atmiņu čupiņa.

Tik mazs ir šis cilvēks, kas atkārtojas gandrīz visās fotogrāfijās. Viņš visur ir bijis, visu redzējis, tik daudz izjutis un pēkšņi sarāvies. Bijība pret pieredzi spiež un noniecina. "Tev vēl visa dzīve priekšā!" bet cilvēks netic. Viņš ir nobijies, ka visas fotogrāfijās redzētās vietas mainīsies, ka mainīsies arī viņa domas.

9. klases izlaidums - kopā ar iedvesmotāju un patiesas draudzības apliecinājumu. Fragments no garas, bērnišķīgas mīlestības. Okeāns, kalni, jūra, pilis un tilti. Emocionālie ceļojumi - gan savi, gan sveši - un krāsainās bildes ar balto maliņu. Kas būs pēc tam?

Es nezinu, kādas ir bailes no nākotnes. Neesmu vēl tās aptvērusi. Vēl neesmu tam gatava."

*
- давай, сходим на гришковеца?
- а он рижан?
- нет, москвич.
- он режиссёр?
- нет, драматург. пишет моно-спектакли. у него есть один роман - "рубашка".
- и у тебя на него аккредитация?
- нет, я просто хочу сходить в театр.

*
- mammu, mammu, skaties! kārlis vērdiņš!
- tu viņu pazīsti?
- nu, kā. tas taču ir smukākais latviešu jaunais dzejnieks!
- smukākais?
- o, mammu, mammu, skaties! krista!

    "Jau RUDENS! - Bet kādēļ skumt pēc mūžīgas saules, ja esam ceļā uz dievišķo apskaidrību,- tālu no ļaudīm, kas mirst līdzi gadalaikiem.
    Rudens. Mūsu laiva, slīdēdama neskustīgā miglā, pagriežas uz bēdu ostu, milzīgo pilsētu ar uguns un dubļu nošķiestām debesīm. Ak! caurās skrandas, lietus mērcētā maize, reibums, tūkstotis mīlestību, kas mani situšas krustā! Vai tiešām viņa reiz nerimsies, šī rijīgā valdniece pār miljoniem mirušu miesu un dvēseļu, kuras tiesās! Es atkal sevi redzu ar dubļu un mēra saēstu ādu, tārpu pilniem matiem un padusēm un vēl treknākiem tārpiem sirdī, guļam starp svešiniekiem bez vecuma, bez jūtām... Es būtu tur varējis nomirt... Riebīgā vīzija! Es ienīstu postu."

/Arturs Rembo, "Ardievu"/

I
Paņem meiteni, savaldzini un liec viņai tevī iemīlēties, mīli viņu kaislīgi un maigi, tad pamet. Ja meitene raud, tas nozīmē, ka Dievs ir, jo citādi jau viņa smietos un nākamajā rītā neatcerētos tevi, vai arī raudātu, iespējams, ka pat raudātu, bet tas būtu pavisam, pavisam savādāk.

II
Paņem mazu kaķēnu, pūkainu un mīļu, izdur viņam acis vai nomet zemē uz ielas. Ja tev negribas to darīt, tas nozīmē, ka Dievs ir, jo citādi jau tu smietos un nākamajā rītā nemaz neatcerētos kaķēnu, vai arī attcerētos, iespējams, ka pat kādu brīdi domātu par to, bet tas būtu pavisam, pavisam savādāk.

III
Paņem papīra lapu un uzraksti labu dzejoli, saņurci to un saplēs vai sadedzini kamīnā. Ja dzejolis tomēr nepazūd, tas nozīmē, ka Dievs ir, jo citādi jau viņš smietos un nākamajā rītā nemaz neatcerētos ne dzejoli, ne to, ko tu esi izdarījis, vai arī attcerētos, bet tas būtu pavisam, pavisam savādāk.

Ilmārs Šlāpins. Dzejolīši. Karogs, 2004. gada decembris, 58. lpp.

Plauktā rūpīgi saliktas noputējušas, jau veselu mūžību neslaucītas fotogrāfijas rāmīšos. Turpat blakus noklāta siena ar melnbaltajiem attēliem - tikai vakar pabeigts radošais uzplaukums. Uz ziņojumu dēļa sakabinātas pa rokai gadījušās bildes - starp noteikumiem un Annas Gedes kalendāru. Tur, kur parasti stāv TV. krājas vēl viena atmiņu čupiņa.

Tik mazs ir šis cilvēks, kas atkārtojas gandrīz visās fotogrāfijās. Viņš visur ir bijis, visu redzējis, tik daudz izjutis un pēkšņi sarāvies. Bijība pret pieredzi spiež un noniecina. "Tev vēl visa dzīve priekšā!" bet cilvēks netic. Viņš ir nobijies, ka visas fotogrāfijās redzētās vietas mainīsies, ka mainīsies arī viņa domas.

9. klases izlaidums - kopā ar iedvesmotāju un patiesas draudzības apliecinājumu. Fragments no garas, bērnišķīgas mīlestības. Okeāns, kalni, jūra, pilis un tilti. Emocionālie ceļojumi - gan savi, gan sveši - un krāsainās bildes ar balto maliņu. Kas būs pēc tam?

Es nezinu, kādas ir bailes no nākotnes. Neesmu vēl tās aptvērusi. Vēl neesmu tam gatava.