I
Paņem meiteni, savaldzini un liec viņai tevī iemīlēties, mīli viņu kaislīgi un maigi, tad pamet. Ja meitene raud, tas nozīmē, ka Dievs ir, jo citādi jau viņa smietos un nākamajā rītā neatcerētos tevi, vai arī raudātu, iespējams, ka pat raudātu, bet tas būtu pavisam, pavisam savādāk.

II
Paņem mazu kaķēnu, pūkainu un mīļu, izdur viņam acis vai nomet zemē uz ielas. Ja tev negribas to darīt, tas nozīmē, ka Dievs ir, jo citādi jau tu smietos un nākamajā rītā nemaz neatcerētos kaķēnu, vai arī attcerētos, iespējams, ka pat kādu brīdi domātu par to, bet tas būtu pavisam, pavisam savādāk.

III
Paņem papīra lapu un uzraksti labu dzejoli, saņurci to un saplēs vai sadedzini kamīnā. Ja dzejolis tomēr nepazūd, tas nozīmē, ka Dievs ir, jo citādi jau viņš smietos un nākamajā rītā nemaz neatcerētos ne dzejoli, ne to, ko tu esi izdarījis, vai arī attcerētos, bet tas būtu pavisam, pavisam savādāk.

Ilmārs Šlāpins. Dzejolīši. Karogs, 2004. gada decembris, 58. lpp.