Dzimusi Brīvībai

Pirms kāda kino seansa es redzēju filmas treileri, un lai gan treileri mani reti kad uzrunā pēdējos desmit gados, šis šķita gana prikolīgs. Filma šķita diezgan naiva, un tai bija iespaidīgi coming of age vaibi. Visbeidzot, tā bija par basketbolu. Filmas beigās es gan biju pārsteigts un aizkustināts uzzinot, ka tā ir balstīta uz patiesiem notikumiem.

Economist raksta, ka daži cilvēki mēģinās svētos rakstus padarīt pieejamākus ar mākslīgā intelekta palīdzību, jeb lielajiem valodu modeļiem. Neesmu drošs, kā es jūtos par šo umbrella term, kas visam piedēvē intelektu. Te nu jums bija deus ex machina. Cilvēce, protams, ir pacentusies saražot tekstus tādā apjomā, kas nav savietojams ar cilvēka mūža ilgumu pat mūsdienās, tāpēc varbūt nav vērts uzreiz spļaut virsū advancētiem rīkiem, tomēr grūti apvaldīt skepsi, ka algoritmiski ir iespējams tikt klāt pie "great wisdom sitting on the shelves". No otras puses, varbūt mums kā sugai ir vērts pievaldīt savu iedomību, un mēs neesam tik sarežģīti, kā mums pašiem šķiet.

Es gan neizlasīju visu Economist rakstu, kas ir cits stāsts. Ja es sāktu abonēt katru mediju, uz kura linka man ir palaimējies uzklikšķināt, es nezinu, cik daudz naudas es tam sāktu tērēt. Es nevienā brīdī neapšaubu, ka žurnālista darbs ir apmaksājams, bet man nav izdevies atrast mediju, kuram esmu gatavs zvērēt monogāmu uzticību. Es te biju metis acis uz Atlantic, bet vēl bez nevēlēšanās tā uz aklo šķirties no simts dolāriem, man te stāsta par viņu konservatīvo lejupslīdi. Gārdiana futbols un krikets mani arī diez ko neinteresē. Pagaidām esmu pasūtījis TLDR žurnālu. Redzēs, kā veiksies ar tā lasīšanu.

Runājot par citiem lasīšanas tehnoloģiskajiem aspektiem, es pirms nedēļas iegādājos pavecu iPad, tīri lai saprastu, vai man perspektīvā ir jēga tērēt naudu tādām ierīcēm. Say what you want, bet man tā Ābola ekosistēma tiešām palīdz ņemt to ierīci biežāk rokās, lai kaut ko palasītu. Var jau būt, ka paies laiks, un notiks tas pats, kas ar Android planšeti, bet pagaidām ir pamats optimismam.

Soctīklu vērotāja piezīmes.

Es saprotu, ka pie bokseru honorāriem ir piesaistīti daudzi cilvēki, bet fakts, ka Mairis Briedis reklamē individuālus treniņus ar sevi ir visai interesants. Es varu izdarīt educated guess, kas ir mērķauditorija. Viņš varēja būt arī sparinga partneris vai treneris kādam, bet šķiet, ka par viņu vairāk interesējas margināli politiski spēki.

Vēl man savdabīgi šķiet, ka veikali ir gatavi ļaut sevi influencēt jebkuram. Kaut kādā skaistā pasaulē man patiktos, ka pasaulei man apkārt būtu principi, bet tas drošvien ir saistīts ar to, ka es gribētu, lai man pašam vieglāk būtu pieturēties pie principiem. Bet arī "there is no ethical consumption under capitalism" situācija šķiet diezgan ekstrēma. Lai vai kā, es tā baigi nopietni nevaru pārmest fizisko veikalu īpašniekiem, ka viņi nesmādē arī Kiviča labos vārdus, jo gan sporta, gan foto precēm pašām par sevi nav savas vērtību sistēmas, tāpēc jāšauj visos virzienos, bet man ir mulsinoši skatīties uz Kiviča seju, kurš stāsta, cik labi un atsaucīgi cilvēki strādā kādā konkrētā veikalā. Stāsts, protams, nav tikai par Kiviču, bet es te nesākšu uzskaitīt visus trešās kategorijas influencerus.

Es domāju, vai man nevajadzētu atrast jaunus hobijus, kas būtu saudzīgāki pret manām saitēm. Stundu skaits nedēļā gan pa šiem gadiem nav palielinājies, un tas mazliet kaitina.

Čau, klau, ja šitā turpināsies, man tūlīt arī nebūs vairs par ko balsot. Bezmugurkaula karjeristu pieplūdums nu jau atgādina 2018. gadu.

Es tā iedomājos, vai šī brīža pasaulē ir kādas laimīgākas sugas par cilvēkiem? Šaubu nav, ka cilvēks ir dominantā suga uz šīs planētas, kas neizbēgami apdraud visas pārējās, bet domāju, ka nav jāpaskaidro, kāpēc dominance ne vienmēr korelē ar laimi. Pieņemsim, laimīgas sugas definīcijā mēs vēlamies ielikt inteliģenci un atrašanos barības ķēdes augšgalā. Bet tas joprojām iekļauj ļoti daudzas dzīvnieku sugas, piemēram, daudzus vaļveidīgos. Iedomājies, ja tev īsti nedraudētu bads vai netraucētu ārējo elementu ietekme, un tev uz "rokām" būtu viss pasaules laiks darīt to, ko tu vēlies. Nu jā, tur ir kāda dzīvnieku suga, kas atstāj savus zvejas tīklus neveiklās vietās, bet kuram gan no mums nevar uzkrist ķieģelis uz galvas?

Varbūt kādam ir pieredze, kuri kursi ir kvalitatīvāki, lai apgūtu akadēmisko zīmēšanu - Arhitektu nama vai Mākslas akadēmijas sagatavošanas kursi?

Tas būtu diezgan ironiski, ja Kuba kļūtu par zaļās enerģijas utopiju. Tas būtu ironiski tāpēc, ka to varētu būtu izraisījusi lielāko kapitālistu fosilo resursu blokāde, jo jebkāda enerģija ar visiem tās trūkumiem ir labāk kā nekāda, bet arī tāpēc, ka ja šī brīža ASV administrācija sāktu sprēgāt pret ķīniešiem, kas Kubai piegādā tehnoloģijas, viņiem nāktos sevi pieķert liekulībā par apgalvojumiem, ka atjaunojamie resursi ir sūds, kas nosprāgs dabiskā nāvē.

Nevaru saprast, vai šinī versijā kaut kas ir, vai šo dziesmu vienkārši ir grūti sabojāt.

https://www.youtube.com/watch?v=2ymT_Aio3zA

Oh, wow! Letterboxed būs video store. Ne šinī ģeolokācijā, bet one day...