!!

zinu, zinu, bet šovasar mani pārsteidza radu bērns ar raksturīgo skaņu un kairinošo smaciņu, protams. pistongas live foreveeeeer!

Mēs bērnībā viņas saucām par pištangām, un es nevarēju saprast, vai tas ir nepieklājīgs vārds vai nē.

man joprojām liekas drausmīgi nepieklājīgs :)

Ja būtu vēl pavisam drusku vecāks, atcerētos caur stobru lādējamās kramenīcas, kur nu vēl pistongas ;(

man tēvs tikko stāstīja par episku bēgšanu kārklos aiz dīķa, laižoties no mātes, kas dzenas pakaļ ar sitamo slotaskātu, kad viens sprādziens virtuvē izdevies par traku: ar uzparikti kas taisīta no kūtenes (piekaramās atslēgas), novīlētas naglas, drāts roktura un sērkociņu zēvelēm :)
darbība risinās četrdesmito beigās vai pašā piecdesmito sākumā.

Šitādas uzpariktes mēs taisījam vēl 70to beigās, toreiz laiks uz priekšu virzījās lēnāk puiku izklaižu ziņā:))

Arī astoņdesmoto vidū. Visas ciema mammas plosījās, nevarot atdabūt vaļā sekciju durtiņas, no kurām bija pazudušas atslēgas. Tāpēc ka augstākā pilotāža bija nevis vienkārši blīkšķis, bet sasprāgusi atslēga.

Man ar šamām bija jāspēlējās paslepus :)

mūs, tas ir mani, arī diez ko neatbalstīja, vajadzēja iekrāt kvasa kapeikas vai tamlīdzīgi :)

Atceros gan. Tās pistoles nekam nederēja, mehānismi visu laiku strēga iekšā un vispār viņas bija idiotiski uztaisītas, kā jau gandrīz viss Padsavienībā. Bet ar pieckapeiku spridzināt viņas bija tiešām, for the lack of a better word, spridzīgi.

labākais spridzīgi lietojums :)

jā.

pistongas ir joprojām! tikai tagad tās spridzina un to filmē ar aifonu.

Haha, pajautāja! Skaidrs, ka!!!! Bet, runājot par smaržu atmiņu, nekas nesmaržo jaukāk kā benzīns padomju bērnībā. Un pēc lietus uz asfalta tie varavīksnes pleķi! Vispār.

Kad Tu tā piemini, tad atminos. Bet tā kur tas laiks, kopš biju aizmirsis par tādām.

Cik savādi... nekādu asociāciju, nekādu tamlīdzīgu atmiņu.
Es tik atceros kapeiku deformēšanu uz tramvaja sliedēm...

eh, varētu tagad izrakt kādu lenti, aizstiept tev kāddien ciemakukulim, uzskatāmi nodemonstrēt un piesmirdināt/piesmaržināt māju :)

varu kadu lentu pieskirt. tik uz liepaju jaaizbrauc...

Atceros gan, tā bija forša štelle. Tomēr mana mīļākā tehniskā smarža un arī tekstūra bija gumijas līme- es pilnīgi visu pie iespējas līmēju ar gumijnieci.