Marts
Es esot ziemas tipa meitene. Samērā patumši mati, tumšas uzacis, zilganpelēkas acis, arī ievērojamākie datumi ziemas mēnešos.. Nu nez, cik tur vainīgi tie mati, bet ziema man patīk! Patīk tas baltums aiz loga, patīk skatīties kā mājas pagalms piesnieg baltās kupenās un, jā, arī tīrīt sniegu no trotuāra patīk..Bet lai vai kā ar tām patikšanām, līdz pilnīgai laimei kaut kā pietrūkst…. Ziemā nejūtu to uzrāvienu! Nu to- lielo apņemšanos sākt visu no gala.. Bet pavasaris! Ar to ir savādāk..
Mans pirmais pavasara vēstnesis - runči. Satupušies uz sētas, trotuāra malas, zem jāņogkrūma, koku zaros. Kā tādi pūpoli! Man nevajag kalendāru, kur ar sarkanu krāsu iezīmēta pavasara iestāšanās. Nē, man pietiek iziet caur kādu daudzdzīvokļa nama pagalmu un ieraudzīt šos daudzos vēstnešus vienkopus, un paliek skaidrs-ir marts!
Arī mans laptops piedzīvo pavasarīgas pārmaiņas. Sniegainā, par ziemu vēstošā, bilde tiek noņemta. Tās vietā ir uzlikta bilde ar zilajiem krokusiem. Pagājušā gada krokusiem, jo šogad tie vēl nav paspējuši uzziedēt! Jā, runājot par ziediem.. Uz ziedu veikalu es martā neeju. Vismazāk es ilgojos pēc rozēm, orhidejām vai gerberām. Un ne jau tāpēc, ka nav skaistas, bet tāpēc, ka ir marts! Man vāzē stāv pūpoli. Pirmie pavasara pūpoli- mīksti, pūkaini un smaržojoši pēc pavasara. Un pavisam drīz uzziedēs arī baltās sniegpulkstenītes un manis jau iepriekš pieminētie zilie krokusi…
Ai, es kā tāda maza skolas meitene nevaru sagaidīt, kad ziemas zābakus nomainīšu pret kurpēm. Un biezo ziemas mēteli iemainīšu pret košu, pavasarīgu vējjaku. Jā, arī soma jānomaina, tā melnā vairs neder, ir taču pavasaris! Bet vēl ir jāpaciešas, jo vēl ir tikai marts…