es nevaru bez savējiem
Ir bijuši notikumi, kas liek pārvērtēt, kurš ir Tavs draugs un kurš ir paziņa. Man vienmēr ir bijusi tendence ātri cilvēkam uzticēties. Bija viens notikums, kad cilvēks, kuru uzskatīju par savu labu draugu, mani nesaprata, tāpat es viņu nesapratu un tagad esam vien tālas paziņas. Jā - man šī cilvēka pietrūkst - tāda, kāds viņš bija, kad saucu viņu par draugu. Taču tā dzīvē mēdz notikt, ka ar vieniem satuvinamies, bet citiem attālinamies...
Bet es arī zinu, ka man ir draugi. DRAUGI - šī vārda vislabākajā izpratnē! Manējie = savējie! Un par to es esmu laimīga!
Bet es arī zinu, ka man ir draugi. DRAUGI - šī vārda vislabākajā izpratnē! Manējie = savējie! Un par to es esmu laimīga!
***
ar tevi es lasīju kastaņus
rudens trūdošās milzīgās lapās
un rudens bij nosalis un kluss
kā atvests no dienvidiem papuass
bij slapjš un mazliet drēgns un auksts
ar mākoni lielu un zilu
un pēkšņi man likās: tu esi man draugs
un ka es... tevi mazliet mīlu
tev bij tādas rokas nosalušas
un tu runāji visādus jokus
un debesis bij zilas, zemas un pušas
pār mums abiem kastaņkokos
es neteicu nekā, bij kastaņi skaistumā
jau no bērnības apbrīnoti
teikt vai neteikt, kas tevi... nu jā
un varbūt pat ļoti
/Imants Ziedonis/