Lee ([info]lee) rakstīja,
@ 2009-01-08 14:22:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Par īpašiem cilvēkiem un īpašām sarunām
Absolūti sajūsminos, ka ir cilvēki, ar kuriem runājot pat 100-to reizi pēc kārtas, jūs viens otru apstulbiniet ar vispārpieņemtām lietām, patiesībām un vienkāršākajiem procesiem uz šīs planētas, kas ietērpti vārdos pēkšņi gūst pavisam citu nokrāsu un izpratni.
Runājot par lietām, kas uztrauc, organismu pārņem drebuļi, jo tas sasprindzis par sarunas tematu, par to, kā cilvēki savā mūžā 2-3 reizes pārdzīvo 7arpusi gadus, un šajās reizēs visas lietas top smagas & nepaveicamas.. un par baznīcām mēs varam runāt un runāt un aplūkot visas zināmās teorijas no visām pusēm..
Piemēram, par to, ka baznīcas mēdza celt uz āderu krustpunktiem, lai tajā esošie cilvēki sajustos citādi kā ikdienā, atraisītos vairāk grēksūdzei vai uztvertu lietas sakāpinātāk.. par to, ka tieši šajās vietās tiek atstātas daudz sliktas enerģijas, un tāpēc nav ieteicams dzīvot pie baznīcām.
Par visām tām mazajām un it kā skaidrajām lietiņām jūs runājat un runājat, un katrs vārds, šķiet, atšķetina pasaules izdomātās problēmas un pēc tam viss kļūst skaidrs un saprotams gandrīz vai. Šad un tad viens otra teikto atkārtojot, un, šo dublēšanos apjaušot, gandrīz vai apstulbinot pats sevi, par to, vai es tā biju, kas to teica.. vai to teici Tu? Un turpiniet runāt, atkārtot un lietu būtību tvert kā mazi bērni no jauna un no jauna, lai tas iegūtu jaunu jēgu un paliktu tavā apziņā.
Kā eiforijā. Kā mazliet nereālā un citā dimensijā.. tās ir citādas un pavisam savādas sarunas, pēc kurām piedzimsti no jauna un no jauna spēj pasmaidīt pasaulei par visu, ko tā darījusi, ko darījis esi tai.. un saprast, un piedot. Tas ir pilnīgs un galīgs open-minds, kad pēkšņi kļūst viegli skatīties sejā bailēm, pāri darījumiem un sāpēm un visam tam, kas norobežo ikvienu no pilnīgas un dzīves apjausmes un baudījuma. Tāds tādu piesaista, un pēkšņi pasaule šķiet atvērta - Tu runā ar cilvēkiem, kuri parasti nerunā un nesmaida, ievēro sakritības un lietu būtību, pamani mazos ikdienas sīkumus, kuriem esi paskrējis garām, "pazuduši" cilvēki atrodas un atgriežas tavā dzīvē.
Bet ir tikai daži cilvēki, kurus Tu uzreiz sajūti gandrīz vai ar visu savu ķermeni, ar kuriem ir viegli runāt par citādām lietām, ārpus laika un telpas; gandrīz vai apstājas laiks & katra sekunde uz pulkstens pārtikšķ lēni un smagi & viss pasaulīgais kļūst nevajadzīgs un tāls.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]scoux
2009-01-08 14:39 (saite)
dzīvoju pie baznīcas un nemaz nejūtu, ka sliktās enerģijas būtu vairāk kā citreiz. drīzāk otrādāk. Ir palicis krietni labāk, bet tas viss ne jau baznīcas dēļ, bet gan sevis nopozicionēšanas dēļ. Pieņēmums, ka baznīca ir kā enerģijas avots ir lieks, it īpaši, ja zinām, ka tās ir celtas āderu krustpunktos. Šādu pašu sajūtu Tev radīs jebkura liela masveida celtne ar plašu iekšējo telpu, kura būs ar kaut ko īpašu. Cilvēki uztver baznīcu ar bijību, jo tas ir asinīs jau gadsimtos garumā. Plaša telpa ar "uzlādētu atmosfēru" jeb kā vienkāršāk nosaukt - nospiedošo plašumu un varenību. Drīzāk pagrabiem un alām ir lielāks enerģijas spēks, jo zināms, ka enerģija plūst no zemes.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]lee
2009-01-08 14:47 (saite)
Mhm, arī pagrabiem un alām ir savs spēks.
Par tiem āderu krustpunktiem runājot - pieņemu, ka vairums lielo un monumentālo celtņu ir celtas tieši uz āderēm, jo tās uzlabo akustiku, kas spēj izskaidrot šīs neikdienišķās sajūtas.
Par enerģijām varētu diskutēt un diskutēt droši vien, jo viss jau ir galvā, un katra individuāla cilvēka nostāja & iekšējā pārliecība, idejai spēj piešķirt pat matērijas stāvokli. Svarīgi ir tas, kam tici, vai ne?!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?