Lee ([info]lee) rakstīja,
@ 2008-12-02 20:42:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
par krupjiem un laimi
Es arī izlasīju interviju jaunajā "Santā" ar Rēziju Kalniņu, solāriju gaidot. Un raudiens man pavisam nemaz nenāca.
Drīzāk tas bija tāds nelāgs atmiņu ceļojums, un milzu žēlums par šo sievieti, jo patiesībā tas viss atgādināja mani pirms dažiem gadiem - visas tās nemitīgās distrofiskās bailes, panikas lēkmes, veģetatīvā ķermeņa disfunkcija, nespēja piecelties no gultas un pakustināt roku, jo vienkārši apnicis dzīvot, neredzot mērķi. Un tas viss žurnālā ir attainots kā lielas mākslinieces liktenis, dzīve un ciešanas, bailes no mīlestības un bailes sāpināt, cēlums & pašaizliedzība.. "paklājiņš" vienā vārdā. Es nesaredzu tur neko diženu un cēlu, piedodiet. Un, ja skatuve ir vienīgais, kur viņai nav bail, tad tas liecina vienīgi to, ka viņa dzīvo ilūzijā par savu dzīvi. Skumji.
Ir daudz krupju jānorij, lai tiktu tam pāri, ir daudz stundas jādomā un jāsaprot sevi, lai beigās apjaustu, ka dzīve nav nekāds teātris un vienīgais patiesais savas lomas tēlotājs un dzīves noteicējs esi tu pats. Neviens cits tavā vietā celiņu netīrīs un dzīvi nedzīvos. Cilvēks ir spēcīgs, ja vēlas.
Un es nesaku, ka nebaidos, es saku tikai to, ka nevajag baidīties no tā, kas nav pamēģināts - dzīves tur ārā, ārpus čaulas. Tāpēc baudiet, jo laba vajag daudz! Mīliet sevi, un ļaujiet, lai jūs mīl. Mīliet no sirds citus un nebēdziet no vilšanās sāpēm! Mēs dzīvojam vienreiz, un kad vēl, ja ne tagad?
Dzīve ir skaista, tai vajag tikai ļauties!


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

varbūt izlasi vēlreiz -
[info]solitudinarian
2008-12-03 07:21 (saite)
- TU saprati, kurā kastes posmā vislabprātāk atgrieztos, kurā tev bija prieks uz sevi skatīties? - Jā. Un, starp citu, tas bija pavisam nesen. Pirms gadiem diviem. Es biju pilnīgā mierā un harmonijā ar sevi. Loti pašapzinīga. Atļāvos ziedot laiku un līdzekļus sev. Cienīt sevi. Jā, tas skatiens man patīk! - Kas tevi no tā stāvokļa izmeta? - (Ilgi klusē.) Kaut kādā ziņā arī darbs. Jo dvēsele... saproti, tā ir bez dzimuma. Un es nevaru apstāties. Es nevaru apstāties kaut kādā stāvoklī. Nevaru apstāties arī tādā sievišķīgas laimes un harmonijas stāvoklī.

un krupis ir piena dievietes draugs. Krupi vajag palaist uz balta ceļa. Nu nah viņu rīt?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

Re: varbūt izlasi vēlreiz -
[info]lee
2008-12-03 08:25 (saite)
Vēl jo vairāk - ko līdz zināt, ka bija labi un apzināties, ka šobrīd tā nav, bet neko nedarīt un norakstīt to visu uz mākslinieces likteni??
Es vienmēr saku - laba vajag daudz, un kad labais beidzas - to vajag meklēt citā skatu prizmā.
Viņas variantā tā ir sēdēšana un čīkstēšana, cik grūti ir, bet nepamanīju pat mazo pirkstiņu pakustinām, lai kļūtu labāk.
Un krupja norīšana - tas tāds teiciens. Varžu kājiņas mani neuzrunā, tici man!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: varbūt izlasi vēlreiz -
[info]solitudinarian
2008-12-03 09:05 (saite)
"neko nedarīt"- ????????????????

viņa koncentrējas, lai būtu tukšs trauks

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: varbūt izlasi vēlreiz -
[info]lee
2008-12-03 09:12 (saite)
ļoti labi! Ar to es viņu arī apsveicu!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?