Pēdiņ- storijs
Šovakar man gadījās pilnīgs briesmu moments!!!
Ejot uz lekcijām, pa tumsu iebridu peļķē, kā rezultātā - kājas slapjas. Kamēr sēdi lekcijās - vel neko, bet nupat, mājās nākot.. ak vai ak vai.. Vienī brīdī jutu, ka vairs neko nejūtu. Pats trakākais - arī labās rokas dažus pirkstus vairs ne. Novilku cimdu, paskatījos un gandrīz vai sastingu: divi vidējie pilnīgi balti, balti.. saprotiet, kā izskatās balts pirksts, ibio???
Sapratu, ka labi nebūs - paķēru vienu pavisam negardu un pavisam grādīgu blašķi un skrēju mājās.. neko vairāk par dīvainu tirpoņu just spējīga nebiju. Kad nonācu mājās, atvēru karstā ūdens krānu un novilku zeķes - pavīdēja kas līdzīgs kā uz labās rokas, tikai abām kājām. Nākamais skats ir visnotaļ izteiksmīgs: Lee stāv karstā ūdens vannā un no kakliņa rauj 40% dziru, ik pa laikam iemērcot labo roku ūdenī un žēli ievaidas (ak šausmas - kad laida vaļā - sāpēja tā kā sen šaipus Daugavai nebija justs!)
Well, tagad jau ir ok, bet neomulīgi vēljoprojām. Jopcig, kas tas bija & ko man turpmāk darīt, lai tā nekad vairs neatkārtotos??? Saprotiet, man žēl pēdiņu!!!