Šonakt pārspēju pati sevi - gonkoju ar mašīnu un taisīju visādus pigorus, līkumus, kapāju ārā no dubļiem, un visādas sānslīdes & citas izdarības paveicu; pat nesaprotu - vai nu man tas atgādina saldos 16padsmit, kad tētis solīja man pa sūdiem iemācīt braukt, vai jātic sapņu tulkam, kas apgalvo, ka es sākšot jaunu dzīvi, turklāt steidzoties pretī laimei.
Nē nu vismaz labi, ka nebija jāskatās iepriekšējās nakts "filmiņas", no kurām pamostoties, var atviegloti nopūsties, ka tas bija tikai sapnis.