Eksistenciālās pārdomas par dzīvi.
Uz uzdotajiem jautājumiem, agrāk vai vēlāk es vienmēr meklēšu atbildes. Nepagāja ne trīs dienas, kad Mažeka tiešie jautājumi man sadragāja smadzeni.
Tik tiešām - kāda velna pēc man tas viss ir vajadzīgs?! Man ir pārāk daudz feinumu ko darīt, lai vnk izniekotu laiku lietām, kuras nespēj pat novērtēt. Sisties pret sienu nekad nav bijis prāta darbs, un kamēr vien to sapratīšu - tas nekad nenotiks.

P.s. Šorīt apšķebinājās dūša no informācijas pārbagātības, vizualizēju situācijas un gandrīz aizgāju korķēt no tā visa. Daudz zināt ir kaitīgi. Ļoti, ļoti kaitīgi!