Šorīt atkal pamodos no dīvaina sapņa..Kā jau sapņos viss notiek diezgan neizskaidrojami, bet kkāda pamatdoma jau tajā visā ir..Tad nu lūk - sapņoju, ka esmu atradusi kkādu dīvainu lādīti ieraktu zemē, tur iekšā atrodas divu cilvēku vēstules..mīlestības vēstules/ solījumi/ zvēresti un visādas tamlīdzīgas lietas..Un vēl visam klāt ir pievienots telefona numurs. .Ja jau numurs, tad jāmēģina sazvanīt...:)

Tālāk sapnī seko gara un ilga saruna, pat īsti neatceros par ko, bet ar to meiteni, kura ir rakstījusi tās vēstules, viņa dzīvo citā gadsimtā, un, neskatoties uz to, mēs sarunājamies pa telefonu...Ja pareizi atceros, viņa man teica, ka dzīvo 1910.gadā, es viņai, ka nu jau 2005.tajā...Un tad mēs runājām par to, kādās pasaulēs mēs dzīvojam, kādi cilvēki mums apkārt...Un kas bija pats dīvainākais - mūsu dzīves bija saistītas, tā, it kā es būtu pārdzimusi no viņas..Runāju ar savu iepriekšējo dzīvi, tā teikt..