Tikai nostājies klajā lietū, seju pavērstu pret debesīm...Un izjūti, kā katra lietus lāse atsitās pret tavām aizvērtajām acīm, norit pār vaigu kā asara un kā kasrtas lūpas lēnām slīd pār tavu kaklu un sakrīt kakla bedrītē...Tā, it kā eņģeļi raudātu par tevi svētas asaras...