Par spēlītēm
Man patīk Bīstamās spēles, jo tajās iznākums nav zināms nevienam - pastāv iespēja gan zaudēt, gan vinnēt, un neviens nezin, kurš būs uzvarētājs. Visiem pieder vienādas iespējas, un ikkatrs spēj sajust valdzinājumu un adrenalīnu, kas savā būtībā ir skaists un neaizmirstams pasākums.
Tomēr Negodīgās spēles, kurās daži zin vairāk par citiem, un to noklusē - ir nožēlojamas. Visnožēlojamākie ir šie paši slēpēji, jo faktiski viņi ir izvēlējušies par uzvarētājiem noteikt paši sevi, kas attiecībā pret citiem ir zemiski. Viss pārējais jau ir atkarīgs no zaudētāja nervu stipruma & mākas saprast situāciju, un var gadīties, ka šī spēja palīdz izķepuroties un nenokrist zemāk par zemi.

Vismuļķīgāk ir tad, kad Bīstamās spēles pārtop par Negodīgajām laika gaitā, atklājot vienīgi to, cik neglīta ir cilvēku patiesā seja.
Patiesības stundas sit vienmēr, tik nevar zināt, cik stipri sit.