Man reizēm liekas, ka es pati dzīvoju kā tauriņš..Svilinu un svilinu savus spārnus, katru reizi iekrītu apsvilušu ķermeņu kaudzītē no jauna un no jauna...Bet siltais laiks man ļauj atdzimt..Man bail no rudens. Ārprātīgi bail..Būs auksts, būs saltums, kas apvīs pasauli un manu ķermeni..Man bail no tā, ka sastingšu līdz nākamajam pavasarim, ka nepamodīšos vairs.
Reizēm pat liekas, ka esmu izbaudījusi jau visu, ko dzīve var sniegt...Man bail, ka pienāks brīdis, kad atkal man liksies, ka mirstu..Bet zinu, ka vienmēr pāc tādiem brīžiem es atdzimstu, vēl ar lielāku spožumu acīs..Reizēm man gribas sevi novest līdz tam stāvoklim, kā pavasarī, kad jūtu citas pasaules ienākam sevī, bet zinu, ka tā ir visai bīstama spēle ar sevi..Man tik ļoti gribētos, lai es to visu nezinātu..Tik ļoti.