Sviesta Ciba |

Lee (

lee) rakstīja,
@ 2008-05-26 09:39:00

Vēl man šķiet, ka esmu pagalam pazaudējusies.
Līdz šim dzīvoju tikai vienai lietai - atkratīties no važām. No tā es mocījos & cietu & redzēju gaismu tuneļa galā.
Tagad mani šī saule ir apžilbinājusi, un es vairs nespēju saskatīt virzienu, kurp doties.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	cuba 2008-05-26 10:32 (saite)
	Manā sejā nepanesams smaids. Manā sejā neslēpjas vairs naids. Manā sejā uzticams un maigs. Manā sejā. Sējā. Atgādinu (ja tas vēl spēkā), ka Tev jāpiezvana šodien 2-iem cilvēkiem. Vienu atceros, bet otru nē. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	lee 2008-05-26 10:34 (saite)
	Hā, spēkā ir gan. Būs jādara kaut kas lietas labā, jā. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	_adriana_ 2008-05-26 12:57 (saite)
	ogo, Cuba jau sācis Mārtiņu citēt :D (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	_adriana_ 2008-05-26 12:58 (saite)
	bet, ja nopietni, esmu sapratusi, ka jābeidz domāt un viskautkas jādara, tad mazāk iegruzās un tos nelākos beša posmus kautkā tā nemana. ;) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

cuba
2008-05-26 13:04 (saite)

Vo, vo.
Ar domāšanu darbi nepadarīsies :)
Protams vajag izdomāt pirms dari.
Un tā vienmēr ir bijis, ka atleik tikai saņemties un iesākt, un tad viss pats notiek pats par sevi :) Galvenais neatkāpties un ticēt sev. Saplūst ar pasauli un vienlaicīgi atslēgties no tās.
Man tā ir. Tajā brīdī tu spēj daudz vairāk. Kad saplūsti ar visumu un kļūsti par tā sastāvdaļu, kā vienā lielā organismā, kur viss ir viens vesels.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	cuba 2008-05-26 13:00 (saite)
	Šorīt netīšām tā dziesma patrāpījās pa rokai ;) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: