Lee ([info]lee) rakstīja,
@ 2005-05-09 13:19:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Nakts
Lietus lāses krīt šahtā dobji atsisdamās pret zemi...Un tu aizver acis un...
...es zinu ka biju tur..Toreiz, kad tajā sausajā vasarā, tajā vakarā lija lietus..Kraasns duumoja, jo lija lietus..manaas maajas es biju es viena.. verandā. un pretī pavērās skaists aabeļu daarzs, ieliidams lietus maigajās skavās...drēbes lēnām krita pret raupjo dēļu grīdu bez skaņas, bez nopūtām..Tik viegli iziet dārzā un skriet pa slapju garu zāli, ļaujot tai graizīt kāju stilbus..asi un nežēlīgi..un tad tad pēkšnji apstāties un...just, kā katra lietus lāse atsitas pret kailu, sakarsušu ķermeni..
..tas bija toreiz, kad biju tur.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]incidents
2005-05-09 23:53 (saite)
nu...kāda tagad sajūta?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?