Ja godīgi, vakar drusku biju pārsteigta ar Gaļinas Poļiščukas interpretāciju Spītnieces savaldīšanai. Pirmās 40 minūtes gaidīju, kas tad sāksies teātris, jo mani absolūti nomulsināja aktieris, kas tika aizvests uz ložu, tur ēda, dzēra un ar publiku sarunājās, kamēr uz skatuves norisinājās kaut kas līdzīgs mēģinājumam. Nu bet pēc tam jau viss bija skaidrs. Daži momenti tiešām bija zāles sajūsmas kliedzienu vērti. Un pēc tam - stihija lietus veidā, iešana pa peļķēm un absolūti citāda sajūta.