Ir tādas reizes, kad līst asaras no sāpēm-fiziskajām. Tobrīd tu labprātāk nemaz neraudātu, bet asaras tek pašas no sevis. Tas viss bija šausmīgi. Un vēl jau nezinu, kā tas beigsies. Kad, šorīt izgāju no 1. slimnīcas, kur lors bezkaislīgi bija caurdūris kaklu 3 vietās, vēl joprojām spļāvu asinis un tās nolādētās asaras pašas lija. Otra dakterīte man žēlsirdīgi ieteica pieturēties pie krēsla, kad tas viss sākās. Būtu labāk sasējuši kājas...
Tagad dzeru antibiotikas un pretsāpju zāles, guļu un svīstu un nesaprotu, ko vēl varu darīt. Rīt uz darbu. Būtu labi, ja spētu savākties.