Vakar, kamēr griezu matus, frizieris man izstāstīja stāstu par to, kā viņš nogaršojies Holandes sēnītes. Nu Tās Tur sēnītes. Pēc tam esot tāda mīļa sajūta..ļoti labdabīga un jauka.
He..būs vien jāsāk atbalstīt kolēģa ideju par samaltu sēnīšu piebēršanu ikrīta lielajai biroja kafijas krūzei. Varbūt tas posmus no lielās depresijas un otru lielo depresiju šajā kantorī atvieglotu?!

Nja..un pēc tam, kad gāju mājās, mani gandrīz notrieca mašīna. Melns milzu mersis, kura vadītājs, prombraucot pamāja man ar roku žestu, kādu parasti rāda šoferīši, kurus palaiž rindā pa priekšu.. Nez, tas kā bija jāsaprot??? (Paldies, ka nenokriti?! E?)