Lee ([info]lee) rakstīja,
@ 2006-10-19 09:50:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
aizķēra
Uzejot uz ērkšķaina ceļa, sākumā liekas, ka esmu te tīši iemānīts: vai tad liktenis neredz, ka man basas kājas??? Bet tikai pēc tam es saprotu, ka liktenis māca mani lidot.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

Re: Plz
[info]twiggi
2006-11-14 19:37 (saite)
domāju, ka neatceros precīzi...bet doma ir tāda, ka cilvēks nomirst un nonāk paradīzē, un viņam ir iespēja redzēt savu savu dzīvi, kā viss ir bijis. Tikai viņš redz cauri savai dzīvei vijamies divas pēdas un jautā Dievam, kam pieder tās pēdas?...Dievs viņam atbild: "Tās vienas ir Tavas un otras manas"...cilvēks skatās un redz visgrūtākajos brīžos cauri dzīvei vijas tikai vienas pēdas...un viņš jautā : "Dievs, kāpēc, kad man gāja vissmagāk, Tu nebiji man blakus?"...un Dievs viņam atbildēja : "Es nesu Tevi uz rokām"...

man ļoti patīk šis mazais stāstiņš

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?