Lee ([info]lee) rakstīja,
@ 2005-04-14 09:19:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:David Usher - Love Will Save The Day

Rīts
Liels, liels miglas katls apgāzies uz mutes šorīt uzkrita virsū Rīgai, apslāpēdams skaņas un trokšņus...Un cilvēkus piespiezdams pie zemes ar nolaistiem plakstiem, miegu acu kaktiņos un pusizdzertām rīta kafijām aizgulēšanās dēļ. Kaut kur tālumā dzirdamas tādas dobjas, neskanīgas skaņas, kas vairāk līdzinās klusumam, kaut kādi tramvaji, braucot garām, sataisa liegus vilnīšus manā sulas glāzē, patricina bruģi un tik pat neskanīgi skanēdami aizbrauc tālāk...Kaut kādi cilvēki ar pustukšām acīm un kurlām mutēm...Ir grūti atrast cilvēku...kam varētu pieprasīt būt cilvēciskam...
Pieprasīt nevis lūgt un gaidīt....Un tikai cilvēciskam nevis pārcilvēkam.
Šīrīta migla pataisīja visus vienādus..siluetus...vienādi saltus un neaizsniedzamus.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]maybe
2005-04-14 09:52 (saite)
Interesanti, kādas izjūtas katru pārņem nokrišņu ietekmē, mītiski dūmakainajā rītā brienot uz pieturu man bija kaut kāda Kate Chopin "the Awakening" sajūta, tā mistika, kad pienākot tuvāk no pelēkās miglas iznirst krāsaini tēli, pēkšņi no nekurienes tavā acu priekšā ir 6. tramvajs, lai gan ikdienā to pamani vismaz no 100 metru attāluma, atcelti avioreisi un izjaukts cilvēku dienišķais ritms..intriģējoši un nežēlīgi emocionāli...sķiet, ka migla ir daļiņa no sevis izzināšanas procesa, jeb zinātniski izsakoties ārējo vides apstākļu ietekme uz...ez biju sajūsmā...:)))

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?