Šodien defilēju starp kaut ko absolūti patīkamu un reizē riebīgu. Tas ir tā, ka paēdušam vēl gardumus dotu, bet tas spēj izraisīt tikai un vienīgi nepatiku. bet roka pati stiepjas - jo gardi..
Patiesi nenosakāma iemesla dēļ. Jo to ir tik daudz!
Visu nakti nomētājos pa gultu murgos..Nu tāados murgos, ko pat domādams neizdomāsi un skaidrojumu nesapratīsi..No rīta pamostoties vairs nesapratu, ko esmu sapņojusi, ko esmu pa īstam runājusi. Un tā sajūta "ne-no-šīs-pasaules" šodien ir pārāk mistiska, tādējādi ik pa brīdim izraisot vieglas nelabuma trīsas.
Un vēl šorīt bija tāda tauriņu deja vēderā, paskatoties Bruņinieku ielas debesīs tur tālumā..Tāda laba, pārāk pat laba. velns, es patiesi laikam nesaprotu, kas notiek.