Kad Rēzijai Kalniņai jautāja, kas ar viņu ir noticis pa šiem gadiem, kad viņa bija maza, bižaina meitenīte līdz pat šim brīdim..Kas ir mainījies viņas dzīvē??? Viņa atbildēja ar manām domām : es vairs neticu mīlestībai. Un viņas acīs bija ierakstītas tik daudz skumjas un sāpju, cik iekšā plosīja manu dvēseli. Ja tā padomā, viņa taču varēja atbildēt tik daudz ko, bet atbildēja tikai šo. Kas nekad nav aizdomājies par to, kā tas notiek un cik ir neiespējams iemīlēties vēlreiz no sirds un patiesi, tas arī nesapratīs, ko es šobrīd runāju.

Dīvaini, tas nemiers, kas visu laiku plosījās, ir rimis..tā vietā ir bezcerīgs miers..bez iznākuma.
Un tagad vanna ar putām, sveču apgaismojums un Alanis Morrisette ar savu Ironic. Lūk tā ir ironija, ja Tu tagad padomāji, ka tas ir skaisti..ja nav laimes, ir grūti saskatīt tajā skaistumu.
Un velns lai parauj, bet tekstu, ka es kādam daru pārāk daudz laba, varētu uz sārta sadedzināt. Ja daru tā, ja runāju un saku kko, tad tā arī domāju un jūtos. Un atsakoties no maniem vārdiem un darbiem, tas viss tiek iemīts dubļos.