Mīlestība izaug kopā ar cilvēku. Ar gadiem tā paliek nobriedušāka, nav vairs tik neprātīga un trakulīga, nav tik akla. Bet tā teikt, ka vairs nespēj mīlēt.. Žēl to cilvēku. Jo tieši spēja mīlēt atšķir no citām radībām. Smaga vilšanās nedrīkst aplauzt spārnus! Jāmeklē spēks un jālido tālāk! :)
Un tas, ko esmu uzstādījusi par vienu no svarīgākajām lietām - mīlēt sevi. Lai cilvēks spētu pastāvēt arī tad, kad ir viens. Jo īpaši tad. Lai nav bezpalīdzība, kad neviena pēkšņi nav blakus. Lai nav izmisums, ka jākarās augšā. Lai ir stabilitāte - iekšēja, garīga, vienalga.