Līdz šim acumirklim es nebiju sapratusi, ka blue
ir cilvēks. Viņas seja man pateica to, ko mēs deram kopā. Ka mēs abas zinām, ko nozīmē zaudēt, arī viņa, kurai bijis daudz kas vairāk, nekā man jebkad bijis, arī viņa jau sen zināja, ka šī ir tāda pasaule, kur tiek atņemti gan cilvēki, gan lietas, kur cilvēkam jāaiziet no turienes, kur viņš grib būt, pasaule, kur kāds izslēdz gaismu un tad uzmācas bailes, un tas nemaz nenotiek aiz ļauna prāta, tomēr tas ir neizbēgami. Es zinu, ka viņa ir kaut kas ārkārtīgi vērtīgs, kas jāsargā tik ļoti, kā neviens nekad nav sargājis mani pašu. Tagad es redzu, ka viņa kaut kādā veidā bija līdzīga man pašai. Daudz tīrāka un vērtīgāka, bet tomēr līdzīga. Es patiesi viņu mīlu. /together we'll make it through somehow/