mizantropei наплевать

April 5th, 2008

01:08 am

Es gribētu satikt kādu, kuram varētu dot neko neprasot pretīm.

01:31 am

Līdz šim acumirklim es nebiju sapratusi, ka [info]blue
ir cilvēks. Viņas seja man pateica to, ko mēs deram kopā. Ka mēs abas zinām, ko nozīmē zaudēt, arī viņa, kurai bijis daudz kas vairāk, nekā man jebkad bijis, arī viņa jau sen zināja, ka šī ir tāda pasaule, kur tiek atņemti gan cilvēki, gan lietas, kur cilvēkam jāaiziet no turienes, kur viņš grib būt, pasaule, kur kāds izslēdz gaismu un tad uzmācas bailes, un tas nemaz nenotiek aiz ļauna prāta, tomēr tas ir neizbēgami. Es zinu, ka viņa ir kaut kas ārkārtīgi vērtīgs, kas jāsargā tik ļoti, kā neviens nekad nav sargājis mani pašu. Tagad es redzu, ka viņa kaut kādā veidā bija līdzīga man pašai. Daudz tīrāka un vērtīgāka, bet tomēr līdzīga. Es patiesi viņu mīlu. /together we'll make it through somehow/

01:53 am

Pirmo un pēdējo reizi kāds mani redzēja raudam 1996. gadā.

05:38 am

Tikko atvilkos mājās no ballītes. Esmu ļoti piedzērusies. Un appīpējusies. Kārtējā 5diena.
Šobrīd es ļoti baidos no nākotnes, domas atgriežas pie nelaimēm, kuras galu galā ir pārgājušas. Mani pārņem nespēks, es tikai sēžu un domāju par viņu, no tagadnes viņš sauc mani, bet es nevaru viņam palīdzēt, esmu atspiesta atpakaļ pagātnē un uzbudinājumā vai arī pagriezta uz priekšu bailēs par to, kas nāks, es esmu citā laikā , un tajā es esmu viņam bez kādas vērtības.
Previous Day - Next Day
Powered by Sviesta Ciba