Garastāvoklis:

sad

Lai to konstatētu, jāpaskatās tikai apkārt.
Es šobrīd vēlētos kaut spētu aizmest visu pasauli aiz savas gultas, kaut nekas nesāpētu, lai greipfrūti vēl joprojām manā dzīvē būtu visrūgtākie, lai kaklā nekāptu to rūgtums, lai gribētos izdzīvot. Cik tālu cilvēks jau ir nonācis, ja viņu sit un viņam vienalga, viņš pat nepakustās, neaizstāvas, ļauj citam pār sevi izlādēties. Es negribu atgriezties pie kokaīna naktīm, pie tā aizdolbītā skatiena, bet ja nav neviena, kas sapratīs, kas nomierinās, man nevajag neko citu, kā tikai, lai saprot un nomierina. Jo pati vairs nevaru. Man ir apnicis skatīties tumsā un gaidīt kā sarecēs rudens, ziema. Un tomēr tas nav tik vienkārši. Viss ir veltīgi un smieklīgi.