Šodien būs jādodas vakariņās, kuras jau esmu atteikusi, pārcēlusi trīs reizes. Es nevēlos, lai šie senie pusdraugi manu izvairīšanos tulko kā stulbu uzpūtību, jo tas nemaz nav tā. Desmit gadu draudzību izputināt ir vairāk kā tikai muļķīgi, bet šīs saspīlētās vakariņu gaisotnes manī raisa apkaunojošu vēlmi bēgt, lai neredzētu, nedzirdētu kā viņi apmelo realitāti, muļļā domās mākslīgas vērtības un idealizētus mērķus bez jebkādas harmonijas. Blad, bet es nebēgu, audzinu raksturu - piesūcos glāzei, smaidu un ar sirdsapziņas pārmetumiem riju savu atklāto cinismu un izsmieklu.