Es vēlos, kaut nekad nebūtu dzirdējusi neko no tā, kaut viss būtu bijis kā iepriekš. „Tu taču esi draugs. Mans draugs.” Tajā sarežģītajā manas dzīves posmā, kas ilga vairākus mēnešus, Tu bija īsts draugs, eņģeli. Es biju ārkārtīgi priecīga, ka šajā kritiskajā brīdī, kad mana līdz šim laimīgā dzīve sašķobījās, es atcerējos šo pastāvīgo cilvēku – precedentu, pie kura var griezties pēc palīdzības. Tiešām, tev taču vajadzētu mani pazīt labāk.
Vairs nezinu, kam lai ticu, jo es vēlos ticēt Tev.

Jā, patiešām, tā varētu būt taisnība, Bet tā nav, jā, protams, cilvēki ir spējīgi melot un viņi to dara, nevaldīdami pār sevi, varbūt neapzināti, dažreiz patoloģiski, nedomājot par sekām.