mizantropei наплевать

June 28th, 2007

12:22 am

Hahahaha! Mana māsa satiekas ar manu bērnības draugu. Tas ir tik salkani. Un vēl es nekad viņai nepiedošu par viņas pārliecību, ka esmu atkarīga no pretsāpju līdzekļiem, es tos lietoju, jo man tiešām sāp.

01:36 am

Es vēlos, kaut nekad nebūtu dzirdējusi neko no tā, kaut viss būtu bijis kā iepriekš. „Tu taču esi draugs. Mans draugs.” Tajā sarežģītajā manas dzīves posmā, kas ilga vairākus mēnešus, Tu bija īsts draugs, eņģeli. Es biju ārkārtīgi priecīga, ka šajā kritiskajā brīdī, kad mana līdz šim laimīgā dzīve sašķobījās, es atcerējos šo pastāvīgo cilvēku – precedentu, pie kura var griezties pēc palīdzības. Tiešām, tev taču vajadzētu mani pazīt labāk.
Vairs nezinu, kam lai ticu, jo es vēlos ticēt Tev.

Jā, patiešām, tā varētu būt taisnība, Bet tā nav, jā, protams, cilvēki ir spējīgi melot un viņi to dara, nevaldīdami pār sevi, varbūt neapzināti, dažreiz patoloģiski, nedomājot par sekām.

01:48 am

"nafig visu kaut kā sarežģīt, tak vajag visu paņemt priekšā vienkārši"

12:24 pm

Rītu sāku ar šampanieti, vispār hujova, nevaru atrast savu pasi, bet rīt jau jāmauc prom. Un šodien es ļoti piedzeršos. hehehe
Šonakt sapnī es nogrimu, es biju partizāns, un mans prāts ir mans kapteinis.
Powered by Sviesta Ciba