mizantropei наплевать ([info]ledene_) rakstīja,
@ 2006-11-27 20:52:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis: depressed
Mūzika:Lamb - Gorecki

Viss iet caur sagrautu ķermeni, arī laime.
Es nezinu kapēc par Tevi šodien atcerējos. Varbūt tapēc, ka katru reizi kā Tu uz mani paskaties es zvēru sev, ka ar mani viss būs kārtībā. Man riebjas melot, kur nu vēl sev. Es gribu zināt, cik Tu esi/biji gatavs maksāt par mani. Es vairs nevēlos, lai katrs Tavs vārds mani plosītu.

_______________________________________________________________________________________________________

Es gribu aizbraukt prom, kaut kur tālu prom, lai mainītu dzīvi, lai mēģinātu uzzināt, kas esmu, rīkojoties citādi, ārpus nemainības mūriem; lai nākamais pavasaris būtu īsts pavasaris – ar pumpuru plaukšanu, atjaunošanos, nevis ar veco dziesmu un izlikšanos.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ledene_
2006-11-28 00:51 (saite)
Tukšāka, nekad. Tu, nē. Tu esi kļuvusi man brīžiem pārāk tuva, lai tagad paliktu tukša, tad labāk dodies uz savu 22 uzreiz. Tev jāspēlē, jo doma jau ir tā, ka Tu esi eņģelis, Tu nekad nebūsi bandiniegs, Tevī ir šaha armija, nav vairs nekādu bērnu laukumu un smilšu piļu, ko sagraut.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]blue
2006-11-29 00:40 (saite)
varbūt ne tukšāka,bet iztukšotāka.man rodas sajūta,ka nekas nav īsts,tajā skaitā es.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?