Un patiesībā man ļoti patīk kā sīcis vasaras mājā no rītiem ietipina manā istabā, klusiņām ieraušas milzīgajā gultā, pabāž roku zem segas un glauda man muguru, uzliek gavu uz lāpstiņām, noskūpsta plecu un aiztipina prom, brokastīs izliekas, ka nekas nav noticis.

Vakar viņam palika septiņi gadi.

Vēl viņš man māca, ka raudāt drīkst tikai tad, kad esi viens, jāpaslēpjas istabā un jāaizver durvis, ja kāds ienāk ir jāpārstāj, jāiztur, neatkarīgi no tā, kā sāpētu, kad atkal paliec viens, var turpināt.