mizantropei наплевать ([info]ledene_) rakstīja,
@ 2010-03-24 18:44:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Guļu, attālinos no sapņu pasaules, kur sapņojās sīcis, mostos,
jo par karstu palicis, mirklī, kad sāku atgūt sajūtas pār savu ķermeni,
jūtu, ka kāds ļoti cieši man piekļāvies no muguras un seju iespiedis skaustā, apķēris plecus.
Sīcis ciemos atnācis, ielīdis man blakus un aizmidzis.
Pamostas arī viņš un saka, ka viņam sirds teica, ka grib mani satikt.
Viņš varētu būt arī pēdējā dzīvā būtne uz zemes, kas mani tiesām mīl.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]infinite
2010-03-24 20:22 (saite)
nop. :)

varbūt ielecu, lai paradītu ka tev viņas nav vajadzīgas...?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ledene_
2010-03-24 20:31 (saite)
:)

http://www.inspirationpeak.com/shortstories/sandcastles.html

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]infinite
2010-03-24 22:04 (saite)
"As the waves near, the wise child jumps to his feet and begins to clap. There is no sorrow. No fear. No regret. He knew this would happen. He is not surprised. And when the great breaker crashes into his castle and his masterpiece is sucked into the sea, he smiles. He smiles, picks up his tools, takes his father's hand, and goes home. "

jā tāda ir tava pieeja, tad es atsaucu visus savus tekstus :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?