Viņa mani izved no pacietības, esmu mežonīgi nikna, es daru lietas, kuras esmu sev solījusies nekad nedarīt - es paceļu balsi, neskatos acīs aiz riebuma, es vienmēr aizeju spēcīgi aizcērtot durvis, jo visādi citādi esmu bezspēcīga. Viņas pilnīgi stulbās prasības mani šokē un sāpina, kaklā kāpj rūgtums. Es gribu izvākties no šīs dzīves vai uzsēdināt viņu un aizvilktu uz mežu. Un tur atstāt un aizmirst.