Esmu pie māsas skolā, studijā. Tas viss ievelkās ļoti gari, bet iznākums būs ineresants. Tagad viņa safočēja bildes ar manu vienīgo sejas izteiksmi - dusmīgo un vilšanās pilno.
Tagad es sēdīšos pie galda un "ēdīšu" jēlu lielopa gaļu, man blakus projecēs mani pašu, jau iepriekš uztaisītās bildes ar dusmīgo seju.
Ideja ir tāda, ka es, ļaunais dvīnis, ēdu otru dvīni, kurš man stāv blakus un nikni skatās.
Tas tādēļ, ka katram trešajam no mums ir bijis dvīnis, bet attīstoties/augot mēs viņu, kā vājāko, iznīcinam.

Esmu skaidrā un melnā mežģīņu kleitā.