Es vispār vairs negribu kāpt ārā no gultas. Māsa pēc 15.00 atnāca pie manis, pamodināja. Es pajautāju kāda šodien diena un ierakos migā no jauna.
Tā arī nesapratu - svētkus šodgad svinam vai nesvinam/savācamies kopā vai nesavācamies. Šķiet, ka nē. Labi vien ir, savādāk visi tikai strīdās, kādam vienmēr kaut kas ir slikti, tiek cirstas durvis, paceltas balsis. Kam gan tas vajadzīgs.