14.7.20 14:15
bija ļoti labas darba pārrunas.varu iedomāties sevi tur.
Ilse Kahrklis
Jaunākais
14.7.20 12:35
man šodien ir video zvana darba pārrunas.meta izdzirdēja un satraucās, ka darbs mani slimotāju grib mest ārā.
saku, nē. es pieteicos jaunam.
kāpēc?
nokaunējos un atbildēju kā ir. viņa cer, ka nogriežot matus dzīve mainīsies, es ceru, ka nomainot darbu depresijas izraisītāji pazudīs. laikam lieki piebilst, ka mana depresija nav ar drab saistīta.
mans bērns uzklausīja mani un mierīgi atbildēja, ka viņa tomēr brauks uz Augsburg (pēdējo dienu asaru tēma).
un es atkal nokaunējos.
mans bērns ir saprātīgāks par mani.
14.7.20 10:41
es stāstu visiem, ka tas ir viņa lēmums, viņa dzīve, ko es nevaru viņa vietā dzīvot.bet patiesībā es jūtos kā lūzere.
gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.
kaut kur kaut ko es neesmu izdarījusi.
kaut kas ir nokavēts, neredzēts, nesaprasts.
man ir bail pārforsēt to mēģinot labot. nevar jau vairs neko izlabot...
var tikai sačakarēt attiecības pavisam.
vienīgais prātīgais būtu būt blakus. mīlošais, saprotošai un atbalstošai. vienalga vai kas.
ārprāts, cik tas ir grūti.
ir jāpieņem, ka mans jūtīgais, gudrais bērns paliek 9.klasē uz otro gadu, jo viņam liekas svarīgāk ignorēt atsevišķus skolotājus un priekšmetus nevis apsēsties un vismaz izlasīt, par ko ir tēma! piespiesties. man liekas, ka viņš nemaz nezin, ko tas nozīmē. paaudze, kas iet zemākās pretestības ceļu. par laimi viņš vairs negrib palets skolu vispār un kļūt par influenceri. es saprastu, ja viņš palikir uz orte gadu dēļ fizikas vai ķīmijas vai Wirtschaft und Recht, bet nē. Ētika!!!!!! nu kādam ambālim jābūt, lai ētikā gadā dabūtu 5??? un matemātika! mana mīļā matemātika. joks tāds, ka mēs kopā rēķinājām un viņš manā vienādojumā atrada kļūdu, ko es pati neredzēju. tad kāda joda pēc, ja jau viņš saprot tēmu, kāda joda pēc atzīmes ir tik ļoti sliktas?
vienīgais prātīgais ir būt blakus. mīlošais, saprotošai un atbalstošai.
tas ir viņa lēmums, viņa dzīve, ko es nevaru viņa vietā dzīvot.
13.7.20 13:36 - P.S.
es beidzot esmu nodzīvojusies līdz diagnozei "depresija".iedeva man ļoti labas ripas. iespējams daļa no iedarbības ir placebo, jo neilgi lietoju, bet tā sajūta ir tik fantastiska, ka gribas vēl un vēl un vēl. esmu atguvusi savu cinismu un pofigismu. tas man liekas mazu svētku vērts notikums.
27.4.20 16:57
ja seit ir kādi hipster, kas lieto insta, ziņoju, ka es postēju selfijus ar puķēm un ēdienu bildeskorona man visu prātu nodžumījusi, vairāk kā pozēt un gatavot nemāku
un es cerēju beidzot uzrakstīt pieredzes stāstiņus grāmatai...
phe
2.3.20 10:11
atkal jāpiemin mans 15gadīgais dēls, kurš nesen ar lielu pārsteigumu teica: mammu, cilvēkiem patīk jauki cilvēki, kuri viņiem palīdz!paskaidrojums: viņam riebjas viņa klases audzinātāja. mēs daudz runājam par to. es stāstu, ka viņam nav ar viņu jādraudzējas, bet jābūt pieklājīgam. jo viņa pilnīgi noteikti jūt nicinājumu un riebumu no viņa puses. un tad nu beidzot manam dūdieviņam pieleca un viņš pateica augstāk citēto teikumu. man atlika vien nokomentēt ar : daah!
2.3.20 08:33 - hameleons
šad un tad cilvēki saka, ka man ir akcents. visās valodās. arī LV.es beidzot esmu sapratusi kāpēc un kad!
janvārī es biju Vīnē mācīt 30 cilvēkus vienā firmā. kursu laikā viņi centās ar mani runāt hochdeutsch, bet savā starpā vienmēr pa austriskam, ko es galīgi nesaprotu. un pēkšņi es sāku runāt saksiski (sachsisch) !!! un tā es sevi pieķēru slengojot, ja kāds cits slengo! protams protams austriešu izrunai un sakšu izrunai nav nekā kopīga, bet ja visi nerunā hochdeutsch, tad es arī ne.
es Leipcigā nostrādāju 2,5 gadus un sakšu dialekts ir vienīgais, ko es apzināti māku ieslēgt un izslēgt.
pubertātē mani izmeta no kora ārā, jo es dziedāju visām balsīm līdzi, tagad es sapratu kā tam vajadzēja izklausīties.
upd.> kosmosā kāds izlasīja, ko es te uzrakstīju un atsūtīja twiterī atbildi.
un šo parādību saucot accommodation theory
2.3.20 08:16
vai kāds no jums ir ticis cauri stikla griestiem? Man vajag padomu.es esmu senior, senior. tik kruta un tik visuvaroša, bet iziet cauri spogulim, izlausties cauri stikla griestiem nevaru. man ir 40 gadu. ja neizdarīšu tagad, tad nebūs nekad. tāda man sajūta.
jā, es esmu runājusi ar abiem bosiem. viens jau pirms gada solīja debesmannā. tagad atkal pasūdzējos, ka degu no neradošuma. viņš atbildēja, ka esot pienācis laiks vakaram divatā :D :D :D
paralēli tam esmu atradusi vietējo hipsteru firmu, kuriem vajag menedžeri. Pieteikums uzrakstīts, bet nesūtu vēl. parunāju ar dēlu, ko viņš par to brendu domā - jā, baigi kruti. Bet tad mans dūdieviņš pajautā, cik viņi maksās. alga būs mazāka. bet 4 brīvdienas vairāk un darbinieku atlaides un būšu uz vietas. mans dārgais kapitālists neko citu nedzird kā tikai to, ka alga būs mazāka un saka, lai nepiesakos.
es laikam tik ilgi marinēšu kāmēr viņi jau kādu atradīs...
piektdien es braukšu uz alpiem un piedalīšos treniņnometnē būt drosmīgākai. nekas fizisks tas nebūs, to es noskaidroju. nekādas aizas nebūs jālec pāri. bla bla, bet varbūt tas man palīdzēs saņemties.
2.3.20 07:44
vispirms sarežģīti raduraksti, pēc tam joks (iespējams tikai man tas joks liekas smieklīgs).tātad... abi lielie jau gadus x nodarbojas ar kanoe slalomu. abiem treneri bija pārītis. M trenēja džekiņš, L - džusīte. tas laikam bija trešajā gadā, kad abi pēc 11 gadu "draudzēšanās" apprecējās. L veselu nedēļu domāja novēlējumu, ko teiks, kad viņi ies caur airu vārtiem. viss skaisti. es atdevu viņiem A bēbīšgultiņu, jo viņi sāka plānot savus sīkos. bija knapi pagājis gads kopš kāzām. pēkšņi džekiņš sāka uzvesties dīvaini. nesejā ieradās uz sarunātajām pirmssaceņu tikšanās vietām un tad prom brauca, tā ka riepas kauca. pēc kārtējās dīvainības aizgāju pie S un saku, ka ir kaut kas jocīgs un ka es nezinu vai varam viņam mūsu bērnus uzticēt. S saka: apsēdies. (tā kā dzīvojam netālu viens no otra, S un džekiņš šad un tad dodos kopējos treniņskrējienos.) es apsēžos. Garš stāsts īsi- džusītei esot cits. precēts ar bērniem. opā. mēs centāmies to noslēpt no sīkiem cik ilgi vien varējām. bet nu ko tu tur noslēpsi... vasarā, kad visi posās uz treniņnometni, tad paši abām grupām paziņoja, ka negulēs vienā teltī. Vistrakāk ar šī fakta sagremošanu gāja L. vēl ilgi pēc tam, viņa ik reiz, kad mēs ar S strīdējāmies, sāka raudāt un lūgties, lai mēs nešķiramies. paralēli šim, arī viņas labākās draudzenes ģimene izšķīrās. nabaga bērns galīgi nesaprata kas ir kas.
bet nu viss ir labi. tas ir sen pagājis un norimis. bet seko otrs cēliens. atcerieties, ka džusītes jaunajai mīlai ir bērni? A sāka šogad skolu un kā jūs domājat kas ir viņas klasē? jā! vecākais no līmes bērniem. sākumā A stāstīja, ka meitenei baigi labā dzīve, jo ir divas mammas un divi tēti un ja vieni nevar atnākt pakaļ uz skolu, tad var otri. ( es kožu lūpā un iekšēji šķendējos - tad re kā vajadzēja menedžēt sīko pieskatīšanu!!!!)
tūlīt būs joks
šorīt A rāda pērlīšzvaigzni un jautā vai to varam piekarināt, jo to viņai Klāra uzdāvināja. M, kurš sēž man blakus, iejaucas: kura bija Klāra? tā, kas džusītes meita! A pēkšņi ar daudz enerģījas: viņa nav Klāras mamma!!! (aha! tātad nav vairāk divas mammas un divi tēti). M: jā, jā, es jau saprotu, ka nav mamma... bet tā ir tā? A joprojām dusmīga un neatbild. M: mēģina labot situāciju: džusītes vīra meita? te iejaucos es: viņš nav vīrs, viņi nav precējušies. Lebensabschnittspartner (tulkojums: dzīves posma partneris. jā, vāciešiem ir speciāls vārds civilattiecībām (kā man patīk bis vārds!!!))
tagad beidzot ir joks
M: tad sanāk tā, ka viņa vienkārši pie viņiem čillo?!? tā kā tāds restorāna pastāvīgais viesis (Stammgast) atnāk un neiet prom?
joka epilogs
M ir 15gadīgs. no vienas puses beidzot sāk stiepties un baigi krutais džeks, bet no otras puses tik bērnišķīgs un naivs. es ceru, ka viņš tāds vēl ilgi paliks. bet es no šī brīža brīvo attiecību piekritējus savās domās saukšu par čillojošiem stammgast, kas neiet prom :D :D :D
20.2.20 11:47
es Rīgā ielidoju trešdienas vēlā vakarā un svētdienas rītā braucu jau projām.pa vidam bija dzimšanas dienas un īpašā misija x 3
neatlika īpaši daudz laika lai kaut ko sarunātu ārpus ģimenes.
pozitīvi, ka dažu stundu laikā saorganizējās džeki, kuri parasti pēc nedēļu ilgas plānošanas, tāpat nesaorganizējas.
bēdīgi, ka nesanāca satikt dažas dāmas.
mega pārsteigums - māsai vajadzēja vakariņām kaut ko nopirkt, mēs iegājām rimītī. brāļa draudzene, kura ļoti atgādina mani pašu, jo viņai arī viss tāds īpašs un šalles visur un mētelītis... es nezinu kā tas notikās, bet es viņas šallē sapinos. konkrēti - tā aptinās man ap kājām. tā nu mēs stāvam rimītī pie gaļas plaukta un zirgojamies par viņas šalli un manām kājām un to, ka es domāju, ka es atkal kādam sunim esmu uzkāpusi virsū, līdz es pamanu ka mani kāds stipri vēro. es skatos un nespēju noticēt. tas bija tāds mirklis kā filmās, palēninājumā. līdz atkal ir kliegšana un apskaušanās. labi, ka es K šallē satinos un mēs sākām par to runāt, jo savādāk es un mana kolosālā ex-kolēģe, mēs būtu pagājušas viena otrai garām.
tas satraucošākais tajā visā ir fakes, ka es negaidīti un neplānoti satikt kādu jauku cilvēku. man tas notiek tik reti. Vācijā viss ir tik liels un proporcionāli es pazīstu tik maz cilvēku. tādi saskrējieni man vienmēr liekas kā mazas likteņa dāvaniņas.
20.2.20 08:12
vakarvakarā pēc divu nedēļu prombūtnes atgriezos mājās. vispirms vieni kursi Berlīnē, tad aizlidoju pie māsām uz Rīgu un tad otri kursi Berlīnē.ar māsām bija forši. ar brāļiem arī.
vakarvakarā S sagaidīja mani stacijā, atveda mājās, bet sīkie jau gulēja.
šorīt mans lielais gandrīz 15gadnieks pirmais pamodās un ielīda pie manis gultā samīļoties un parunāties. uz skolu skrienot trīsreizes atgādināja, ka būs jau vienos mājās un lai es arī viņam pusdienas uztaisu. S saka, ka viņam pietrūkst, lai par viņu parūpējas. S lieliski tiek galā ar visu manas prombūtnes laikā, bet viņam trūkst tā latviešu (latgaļu gēna), kurš mums palīdz apvienot situ ēdienu ar rūpēm par otra labsajūtu un māju sajūtu.
13gadniece arī atnāca uz guļamistabu, bet viņa neprot pieprasīt mīļumu, viņa nāk ar sūdzībām. esot auksti, vajagot džemperi. kādu no maniem džemperiem. ha! es emu tik liela kā 3 viņas. bet iedevu to, ko mēs kopā nopirkām un kas tomēr man neizskatās. viņai ļoti piestāv.
sīkais kā ūdenszāle. sākumā mani ne nu gluži ignorēja, bet viņai savas lietas. tad lipa klāt, tad atkal nē un beigās pie durvīm nespēja vien atvadīties.
tas viss 40 minūtēs. tagad bērni prom un es tā prātoju, varbūt ka vajag trešo atkalredzēšanās seksu...
20.2.20 08:12
es jau 1,5-2 gadus kā nedzeru kafiju. uz kursiem kā īsta zāļu sieviņa ceļoju ar savām tējām. mana iecienītākā ir ingvera-kurkumas. ļoti žiperīgi iedarbojas.jaunums ir, ka kopš novembra es atkal sevi kustinu (nu tā kā sports) un pavisam jauns ir tas, ka kopš pāris nedēļām es slēdzos vakaros ārā. atnāku no darba, apsēžos uz dīvāna, aiztaisu acis un kas atkal attaisu acis vaļā ir jau pusnakts. vienīgais, kas palīdz nepazaudēt filmu ir kafija.....
es laikam atkal rakstu
4.6.17 16:45
* cik labi, ka es drusku krieviski saprotu, un cik labi, ka ir tādi krievi, kas grāmatas pirātiski pavairo. 90 eiras nožmiedzos.* nosvinējām Annas dz.d. ar viņas draugiem. fun fact: kad vecākiem bija jāsavāc sīkie neviens negāja prom, rezultātā paredzēto 3h vietā ballīte ieilga uz 6h. daži tēti sapīka, jo mums nebija alus. bet mēs taču domājām viņi savāks sīkos un ies prom!
8.5.17 13:38 - dzīvoklis
rudenī būs 10 gadi kopš mēs dzīvojam šajos 67m2.apauguši ar mantām nenormāli. skatos vecas bildes un brīnos, ka tur sienu vēl varēja redzēt - ne skapju, ne plauktu, ne krāmu.
jau pus gadu es esmu apņēmusies veikt izmēšanas pasākumu.
šodien nopirku maisus.
sākšu rīt.
.... vai parīt
bet beidzot, beidzot esam atvēzējušies lielākam dzīvoklim. kurš visādi nebūs ideāls mums, bet iespējams ir vienīgais kaut cik pieņemamais risinājums mūsu 5galvīgajai ģimenei. metru kvadrāti būs vairāk, bet tā reāli tikai viena istaba nāk klāt. pēdējā uzmetumā arhitekte gan saglabāja apakšstāva istabiņu. bet tik tālu no visiem citiem negribu, lai kāds dzīvo. būs birojs. redzēs kā tas viss vēl noorganizēsies. bet es sāku jau redzēt vietu tajās sienās mums. it sevišķi kopš iezīmēja mazo wc blakus virtuvei. jā, uz viesistabas rēķina, bet tie trakie rīti mums bez 2 wc vispār vairs nav iedomājami. mana galvenā rūpe visā šajā pasākumā ir lai notikumu plūsma ir maksimāli funkcionāli plūstoša. lai nekas nestāv ceļā un viss ir salikts pa plauktiņiem. lai no rītiem viss tā uz leju kā ūdens rit.
un visu gribu baltu.
mēs paši esam akcenti.
6.5.17 17:46
- mana sirsniņa, mana sirsniņa (spiežam viena otru, mīļojam)...
- tu zini, ka tev ir sirsniņa?
- jā!
- parādīsi man, kur?
- te! (un rāda uz bikšu spiedpogu sirsniņas formā :))))
6.5.17 10:26 - p0rno & laime
vakar skatījos visādus TED video par mentālo spēku un kaut kad nokļuvu līdz koučerei, kura palīdz vecākiem krīzes situācijās ar viņu bērniem.viņa stāstīja, ka tad kad pirmo reizi 14gadīga meitene viņai izstāstīja, ka ballītē iepazinusi puiku, kuram nav ļāvusi sevi noskūpstīt, bet tā vietā tikai uztaisījusi minetu, viņa esot bijusi šokēta. viņa esot cerējusi, ka tas ir izņēmums.
bet nav.
viņas pieredze liecina, ka mineti esot standarta lieta jau 12 gadus veciem bērniem.
no kurienes viņiem tāda aizraušanās? no viegli pieejama porno. kopš katram ir telefons ar interneta pieeju, katram ir pieejams porno. viņi to skatās un pieņem, ka tas ir tas, ko vecāki dara un kaunās par to runāt.
Kādu laiku atpakaļ es caur profesionālo tīklu iepazinu Cindy Gallop un noskatījos viņas TED runu par 20 gadīgajiem vīriešiem un viņu pieņēmumu, ka porno=sex. Bet tas bija par 20gadīgiem. Cita lieta, ja porno skatīšanās ir standarta lieta 12 gadīgiem.
Mani gan tā viegli nevar pārsteigt. Man vajag datus. Un tūlīt. Tāpēc protams šorīt smērējot brokastu maizītes es pajautāju saviem 10 un 12 gadus vecajiem bērniem, vai viņi zin, kas ir porno.
10: nē. kas tas ir?
12: ......... (ļoti klusi) jā
es iekšā drusku nomiru.
mans mazais saulesstariņš zin, kas ir porno!!!!!!!!!!!
ārēji es protams reaģēju ļoti vēsi ... khm khm ... nu labi, nevēsi, izmantoju vecāka veto tiesības sarunai zem 4 acīm. par laimi mēs saprotamies patiešām labi un saruna bija ļoti normāla. par to, ka porno nav sex. atkārtojām arī, ka sex ir labs un vajadzīgs starp diviem cilvēkiem, kas mīl viens otru.
kāpēc es par to visu rakstu?
pēdējo gadu mani nodarbina doma, kā iemācīt maniem bērniem pašu svarīgāko dzīvē - būt laimīgiem?
kas piederas pie būšanas laimīgam, kā to apjaust un kā iemācīties ticēt savai iekšējai balsij? visi svarīgie jautājumi, kas ikdienā aizslīd fonā un bieži vien tur arī paliek.
es zinu, ka es un manas idejas nav populāras. es apzinos, ka tas, ka manu uzskatu dēļ, piemēram: "bērnam nav vajadzīgs telefons", manam dēlam dzīve skolā kļūst grūtāka. mēs daudz par to runājam. kāpēc mēs rīkojamies tā kā mēs rīkojamies. un par to, ka sekojot citiem mēs nekļūstam laimīgāki. līdz vakardienai es gan nebiju aizdomājusies līdz porno, ka tā varētu būt aktuāla tēma maniem bērniem.
nav jāgaida 40tā dzimšanas diena, lai atrastu sevi un to, kas dara laimīgu. Es gribu būt laimīga tagad un šeit un es gribu, lai mani bērni ir laimīgi no brīža, kad sevi apzinas. būt savādākam/nedarīt to, ko dara cool kids, nav kauns.
atgriežoties pie porno un laimes - ir pierādīts, ka porno nedara laimīgu. zinātniekiem gan sākumā trūkusi pētījuma grupa 20-30 gadu veci vīrieši, kas neskatās porno. jo pilnīgi visi skatās! Džozefs Gordons-Levits kā īsts trendsetters uzņēma pat filmu par porno skatīšanos. kā lauzt apburto loku? Ir tikai viens efektīvs veids: ja Tev ir bērns, tad saņemies un parunā ar viņu par seksu. tad kad viņš/viņa par to jautā, tad kad ir 10-12gadu vecumā, kad šī tēma aktualizējas skolā un ar draugiem. 4. klasi beidzot mūsu pamatskolā tiek organizēta dzimumaudzināšanas stunda, kurā tiek stāstīts, ka meitenēm ir mēnešreizes un kā notiek sekss. Tiek iedota arī grāmatiņa, kurā paskaidrots, kas ir kas un kā darbojas. Piemēram, ka penim ir 3 briešanas ķermeņi (ceru, ka tulkoju pareizi, jo man ko tādu skolā nemācīja :D). Mana mīļā 10gadīgā pēc šīs nodarbības bija viegli traumēta. Visvairāk viņu uztrauca menustrāciju trauciņa demonstrācija, kā arī plīša lācīša un bulciņas izmantošana, lai vizualizētu procesus. Raudot teica, ka nekad vairs neēdīs bulciņas. Nomierinot un visu mierīgi izrunājot ieviesām skaidrību un bulciņas joprojām tiek ēstas.
mana mamma bija skolotāja. Skolotāja, kas strādāja ar sirdi. Manam lielajam bērnam ir latīņu valodas skolotāja, kas māca ar sirdi. Bet tajā pašā laikā es zinu, ka skola ir iestāde, kurai jāievēro priekšraksti un normas, jāizpilda plāni. Atstāt skolas pārziņā, ka tā iemācīs maniem bērniem svarīgās lietas dzīvē, ir bezatbildīgi.
Powered by Sviesta Ciba