2.2.16 01:29
baigi interesants laiks man šobrīd - es žonglēju, man sanāk, esmu kaifā, eku man sanāk! un ņemu tik bumbas klāt. joprojām sanāk! vēl lielāks kaifs, atkal bumbas klāt. tagad man ir jau tāda diezgan advancēta žonglēšana un nāk sapratne, ka bumbas nolikt nost un atpūtināt kaklu nav iespējams. vāveres ritenis nu dzen pašu vāveri uz priekšu. maza panika it kā, bet patiesībā jau patīk un ko es daru? jā, ņemu bumbas klāt... ja jau, tad jau! un ja kritīs, tad lai krīt 20 nevis 14.
kurp tas mani aizvedīs...?
man liekas, ka mana biznesa ideja ir ļoti dzīvotspējīga.
gribētā partnere raustas. jā viņa piekrīt, ka tas varētu nostrādāt, bet viņa neesot vēl gatava. kad jautāju, kad būs gatava - nav atbildes.
es nesaprotu no kā jāraustās, jo mēs taču neiesim prom no darba, tikai samazināsim slodzi sākumā, bet nu jā, es ar savu ierobežoto fantāziju.
viņu piespiest es nevaru :D bet jo vairāk es runāju, jo vairāk es zinu, ka šī ir patiešām tā lieta, ko es gribu īstenot. un cik ļoti dzīvotspējīgi viss tas būtu.
jā es varu to arī viena paveikt, tikai tas būs grūtāk un smagāk, bet es tik ļoti vēlos, lai kaut kas man notiktos vieglāk.
nu tā kā Stefanam, kuram atnāk uz visu noliek uz paplātes, reizēm pat mutē iestumj, atliek tikai sakošļāt un norīt.
lūdzu visi mazie dieveļi - palīdziet man, lai lietas pašķetinās pašas no sevi uz priekšu!
lokālajā grupā viss notiek, cilvēki nāk, cilvēkiem ir interesanti un es pamazām iekaroju darītājas slavu plašākā lokā.
nenormāls gandarījums. bail, ka es pārspīlēšu ar savu kaifu.
stay focused!
pašreizējā darbā - šefene apstiprināja man angļu valodas kursus - jeij! un apmaksās marta konferencei ceļu - jeij! jeij! bet ir kaudze citu lietu(darba saturs), kur viņa stāv kā mūris un bojā vēlmi iet uz darbu. es atkal un atkal jautāju, kā tik lielā firmā kā mūsējā var būt tik lieli baltie plankumi. kā tas ir iespējams, ka neviens pirms manis nav tos pamanījis. kā tas ir iespējams, ka arī tad, kad es norādu, cilvēki izliekas tos joprojām neredzam? lai piespiestu sevi iet uz darbu un atkal un atkal skatīt to bezjēdzību, sev stāstu, ka jāsavāc maksimāli daudz bonusu/labumu sev un tad piemērotā brīdī jātinas prom. man gan ir ētiskas dabas problēmas to patiešām izveikt, jo lai cik ļoti es nepriecātos par bonusiem, es nevaru piespiest savu vēderu nerauties čokurā, kad pamanu kārtējo baltā laukuma pavedienu.
upd. saglabāju ierakstu un ieraudzīju, ka iepriekšējais bija par līdzekļu neieguldīšanu manā tālākizglītībā. tas joprojām it kā spēkā tāpēc es biju mega pārsteigta, ka paziņoja par otras konferences ceļa apmaksu. tāds riktīgs WTF?! kur jēga? kur profits? man liekas, ka tieši tālākizglītībai ir nodokļu atlaides ne jau lidmašīnu biļetēm. bet nu muti ciet, smaidīt un teikt paldies. gan jau viņi zin, ko viņi dara.