Ilse Kahrklis

26.2.15 10:40

Tā kā es drīz atkal būšu pa dienu nodarbināta, tad tagad kārtoju veselības & co lietas.
Pirmais sarakstā protams ir bumbulis.
tā kā bija totāla nesaprašanās ar visiem tiešajiem ārstiem, tad sāku domāt no otra gala - kurš ir tas, kam es uzticos? Bērnu ārsts!
Metu kaunu pie malas un pieteicos pie viņa uz konsultāciju.
Cerības attaisnojās - viņš man saprotamā veidā visu izstāstīja un paskaidroja. arī tiešo ārstu izpausmes un būtībā apstiprināja, ka es esmu pie pilnas saprašanas un tiešām es varu vērsties un pieprasīt, lai tiek izlabota maldīgi sarakstītā informācija. būtībā tas bija svarīgākais punkts tajā visā stāstā. man uz brīdi likās, ka es neko nesaprotu, jo nesaprašanās radās nevis ar vienu, bet 2,5 ārstiem.
Man patika arī, ka viņš teica, ka nevajag forsēt un pa galvu pa kaklu kaut ko izlemt.

• 4 raksta
• ir doma

25.2.15 13:40 - Par uzticēšanos

Kad sestdien skatījām ģimnāziju, tad izvērtās interesanta saruna ar vienu no skolotājiem.
Visa cita starpā arī pieminējām ceļu uz skolu.
Ka vasarā ar ričāgu brauks, bet ziemā ar sab.trans. Skolotājs tā paskatījās manī un teica - bet tie taču ir 7km!
Nu jā, un? Viņš turpina, ka varbūt no 7-8 klases. Es atbildēju, ja Maksis jau visu gadu viens ar riteni uz treniņu brauc ~2,5km ziemā pa tumsu un arī sniegu.
Skolotājs izbrīnījās un vien noteica, ka es ļoti uzticos bērnam.

Mani tas pārsteidza, bet uzreiz arī nācās secināt, ka jā, es patiešām viņam uzticos.
un tas ir arī iemesls kāpēc es uzskatu, ka viņam joprojām nevajag mobilo.
Es zinu, ka viņš ir saprātīgs bērns un man nav vajadzības viņu kontrolēt un ik mirkli zināt, kur viņš atrodas.
turklāt - ja pēkšņi es viņu nevarētu sazvanīt, ko tādā gadījumā darīt? lekt kājās un sākt ķemmēt pilsētu?

Es zinu, ka viss būs kārtībā, jo tā tam vienkārši jābūt.
Bet ja nebūs, nu tad arī mobilais tur diezvai palīdzēs.

• 4 raksta
• ir doma

25.2.15 13:34

Līgums ir parakstīts!
Protams sīkums, jo viss tikai tagad tā īsti sāksies. zīmīgā datumā 4. maijā.
bet tāpēc, ka tik ļoti vilkās un pa vidam es biju zaudējusi ticību pati sev, tad gribās svinēt!

joks gan tāds, ka kopš vakardienas man ir vēl divi citi darba piedāvājumi! viens no tiem tāds ļoti kruts.
bet es vēl tik kruta nejūtos, lai pieņemtu.

starp citu, es pati sevi darbā visdrīzāk neņemtu, jo neskatoties uz to, kas rakstīts uz papīra - aprīlī būs divi gadi kopš es aizgāju dekrētā un neesmu strādājusi pilnu slodzi. divi gadi IT ir daudz.
mēģināšu pierunāt Stefanu aizdot naudiš un aizbraukšu pamācīties.

bet vispār - es jūtos kolosāli. apmierināts kā sivēns dubļos. Attiecībā uz darbu ir piepildījies viss, ko es vēlējos. viss! nu tik jāstrādā, lai tā ievēlēšanās nepagriežas pret mani pašu.

• 2 raksta
• ir doma

25.2.15 10:16

Jau kādu laiku esmu sev netipiski mierīga. Ja parasti uzsprāgu uz kaut kādām bērnu izdarībām, tad tagad vien pasmejos. Manu pacietību tagad visvairāk meitenes pārbauda. Līnai sākas kas līdzīgs ar ko Maksis jau gadus 4 mani eglē dzen, bet Annai neklausīšana šobrīd ir kā spēle. Nekas jauns un tiksim galā, vienīgais iemesls kāpēc vilcienos ir sabiedrības defaulta reakcija uz raudošu bērnu. Stulbi, bet tomēr tas ietekmē.

Vienalga - man prieks par savu pēkšņo iekšējo mieru un attieksmes maiņu. Man ir sajūta, ka esmu atguvusi kontroli pār sevi un savu dzīvi (es gan nezināju, ka biju to pazaudējusi).

• ir doma

24.2.15 09:38

huh!
beidzot atteicu firmai A.
puisis neatlaidās un mēģināja mani visiem iespējamiem veidiem pierunāt.
ļoti neatlaidīgs.
es mēģināju būt pieklājīga, bet strikta. nelīdzēja. vajadzēja kļūt tikai striktai, lai viņš saprastu, ka nē ir nē.

man jāatcerās tas kā viņš runāja un vienmēr bāza kāju durvīs, kas veras ciet.
noteikti kaut kad dzīvē noderēs.

• 4 raksta
• ir doma

22.2.15 20:39

Tikko pusstundu Maksim no papēž stikla plēksnīti urķēju ārā. Likās ka tomēr būs jābrauc uz traumām, bet beigās Maksis saņēmās nebļaut un neraustīties, bet es izurķēt. Voila! Un tas negantnieks bija ārā.
Pārsteigums, cik sīciņš tas stikliņš. Kāmēr nesu izmest tikmēr pazaudēju. Bet mums vispār sen nekas nav sists - kur radās?

• ir doma

21.2.15 15:16

Apskatījām ģimnāziju Nr2.
Maksim tik ļoti patika, ka jau izdomāja, ka tur grib iet. Nākošnedēļ gan pēdējās atvērtās durvis un tad redzēs vai Nr2 vai Nr3. Man jau arī šodien patika, vienīgais ka tik tālu - cauri puspilsētai.

Oma palika ar meitenēm. Viss forši tikai Annu gulēt liekot neuzvilka pamperu, tagad jāmaina viss.

• ir doma

20.2.15 16:26

Viņi patiešām mani grib! Otrs līgums ir klāt. Sākums 1.5. Ideāli!

• 10 raksta
• ir doma

20.2.15 13:54

2h pārrunājām līgumu un tā punktus.
sarežģīta apmaksas sistēma, bet beigu cipars būtībā ir manas vecās algas lielumā. plus vēl b/d piemaksa un ceļa izdevumu piemaksa. tā kā sanāk izaugsme.

piezvanīju otram kantorim un darīju zināmu, ka ir ņēmējs un vai viņi kaut ko uz priekšu bīda vai nē.
momentā bija atbilde, ka jā un ja ne šodien, tad pirmdien būs līguma uzmetums.
tas jocīgākais, ka viņi piekrita manai vēlmes algai. Jēnai tas ir milzu cipars, es biju pilnīgi pārliecināta, ka viņi kaulēsies.
tad nu tā, ja viņi pirmdien man atsūta līguma uzmetumu, tad es ņemu čības.
Anna ir vēl maza un Stefans bieži ir komandējumos, tāpēc nenormēts darba laiks, kuru var elastīgi bīdīt uz vienu vai otru pusi ir zelta vērtē.

• 4 raksta
• ir doma

19.2.15 11:56

runājos ar draudzeni čatā.
stāstu, ka sliecos drīzāk čības izvēlēties un ka tāpēc jūtos vainīga pati savā priekšā.
un viņa man atbild, ka es dumja esmu, ka man taču ir 3 bērni un jebkurš pilna laika darbs ir varoņdarbs.

man viņai ir jāpriekrīt. LV tas ir pašsaprotami, bet šeit bērni un pilna laika darbs ir reta kombinācija.

Jēnas firma ir izcili uz ģimeni orientēta. viņiem pat ir papildus atvaļinājuma dienas darbiniekiem, kuriem ir bērni! kaut ko tādu es dzirdēju pirmo reizi.

• 4 raksta
• ir doma

19.2.15 10:04 - plusi un mīnusi

Firma A

- 50 minūšu brauciens ar auto (kura man šobrīd nav)
-+ jāsāk 2.3.2015. varbūt par stresainu noorganizēt mājās visu un auto jau arī jāpērk vēl. un tas viss nākošnedēļ, kad Maksim arī ir dzimšanas diena un S nav Vācijā. turklāt martā arī 2 nedēļu komandējumi.
+ pieredzējuši un profesionāli vadītāji gan IT, gan testa komandai
+ stabila struktūra
+ testa menedžeris strādā jau 8 gadus tajā firmā un visu uzbūvējis savām rociņām. iespaidīgi tūļi.
+ es līdz šim nekad neesmu strādājusi ar kādu, kurš gudrāks par mani(tieši testēšanā). man vienmēr ir trūcis, ka nav ar ko apspriesties. šī būtu kolosāla iespēja.
+ būs jāmācās skriptēšana, kas būtu ideāli
+ projekts paredzēts sākumā tikai 9 mēnešiem. tātad tikai 9 mēn būtu jābraukā ik dienu.

Firma B

+++ atrodas Jēnā. Annas bērnudārzs ir pa ceļam
+ zināma firma, daži veci kolēģi tur jau strādā
+ ļoti atbrīvota, pozitīva atmosfēra.
+- uzsākšanas datums nav vēl noteikts. iespējams marta vidū, iespējams tikai aprīlī. ja nebūtu nenoteiktais tonis, tad vēlākā uzsākšana ir pozitīva, jo es paspētu martā fiksi aizbraukt uz LV pie omas.
- tai pašā laikā intervijā atklāti teica arī, ka jaunie programmētāji esot jaaudzina, piemēram, savākt aiz sevis koplietošanas virtuvē. (šito es jau zinu - tornī arī tā bija. neiedomājami, bet fakts)
- e-comerce projekti
- nav struktūras, ir chaoss. nav pat vienotas darba metodes.

būtībā izvēle ir starp ievalkātām čībām vai augstpapēdenēm.
profesionālu izaugsmi vai komforta zonas nepamešanu. protams arī firmā B es kaut ko varētu jaunu iemācīties, bet tie visdrīzāk būs bēbīšsolīši.
un vispār šis ir dežavū - līdzīga izvēle bija 2011 gada vasarā. toreiz es izvēlējos augstpapēdenes.

upd.: naudas ziņā firma A varētu maksāt vairāk. rīt zināšu konkrēti, bet iepriekšējā pieredze saka, ka firma B mēģinās kaulēties.

• 22 raksta
• ir doma

19.2.15 09:54

Abi mani grib.
Tagad līguma detaļas jārunā.
Kuru izvēlēties? !?

• 12 raksta
• ir doma

17.2.15 09:31

Bondars būtu tāds čipendeilprezidents. viņu varētu ievēlēt ar noteikumu, ka visās prezidentu saiešanās, kad bildējas, tad viņš smaida savu plašo atklāto smaidu.
varētu būt jautri.

bet vispār es balsotu par Egilu Levitu.

• ir doma

16.2.15 21:31

kola mani izglāba
bet vēders joprojām atsakās uzņemt pārtiku
tagad Stefans jocīgs. bez caurejas, bet vārgs kā es no rīta.

nevar nemaz pateikt, ka vēl vakar mēs slēpojām kā kalnu un sniegu karaļi
tādas nelaimes čupiņas...

• ir doma

16.2.15 10:32

nenormāla caureja.
neatceros, ka tik traki būtu bijis toreiz ar antibiotikām.
liela sausuma sajūta, mēģinu dzert. negribas. piespiežos.
iespējams kaut kāda pašattīrīšanās stadija

• 3 raksta
• ir doma

15.2.15 21:09

sameklēju draugos bildes no minibrīvdienām pirms 3 gadiem un saķiķinājos.
re ka arī toreiz es/mēs esam gribejuši vakarā iet lejā uz krogu, kad sīkie aizmieg :D

• 2 raksta
• ir doma

15.2.15 19:32

mums bija minibrīvdienas.
dabūjām to pašu numuru, ko pirms 3 gadiem :)
mocījāmies, ka brokastis tikai no 8, jo sīkie kā ierasts visi mostas pus7 un kā ierasts pieprasa ēst.
vakar noslēpojām 5h
jutos kā tizla pīle, Stefans izrādās, nelietis, vēl filmēja!!!
šodien skatījāmies video, ne es tur tizla, ne pīle. nu jā - viss ir galvā...
bet tas man netraucēja šodien dumi nokrist un sagrūst potīti. to pašu, ko toreiz Leipcigā. paiet varu, es arī vēl slēpoju, bet sāp nedaudz.
vakar pēc lielā slēpojiena un vakariņām, gribēju vēl noiet ar S lejā, pasēdēt krodziņā divatā, pavakarēt.
Annai bija citi plāni. parasti mierīgais bērns brēca līdz 22 vai cikiem un 5 jau atkal bija augšā.
nomierināt nevarēja nekādīgi. kas īsti kaitēja arī nesapratām.
tagad mājās ir atkal viss labi.
vai tiešām viņai ar dienas novēlošanos būtu pielecis, ka mēs esam citur ne mājās? vai arī viņai viss tas sniega pasākums bija daudz par daudz? viņa gan nebija 5h ceļā, jo 2h nogulēja viesnīcā ar miega sargātāju - tēti.
Mani pārsteidza arī tas, ka izģērbjot viņu, kājas bija aukstas. tā diena bija neparasti silta un bez vēja. spīdēja saule visu laiku un Anna bija silti saģērbta. kāpēc kājas bija aukstas?

mega prieks par lielajiem bērniem. Maksis ir ļoti labs slēpotājs, bet Līna pēdējo 2 nedēļu laikā ir savu galvu uztrennējusi, ka arī tagad brauc kā lielā. katrā ziņā labāk par mani.

• 1 raksta
• ir doma

12.2.15 17:09

Man ir viskolosālākie bērni pasaulē!!!
Šodien īpašu prieku sagādāja Maksis. Pārkāpa pats sev pāri. Aiz lielās laimes nezinu kur likties :)

• ir doma

10.2.15 11:36 - mēs

pirms neilga laika rakstīju, ka viss slikti, ka nejūtos laimīga etc.
tagad publiski paziņoju, ka tas bija muļķīgi un neapdomīgi. mirkļa izjūta.

esot kopā ilgi, ik pa laikam aizmirstas novērtēt otru, saredzēt viņa rūpes.
patiesībā ir tā, ka Stefans ir mana mūža lielākā veiksme. veiksme, ka atradāmies, ka saostījāmies un esam kopā.
mēs viens otru papildinam (bet mēs nepabeidzam ne otra teikumus, ne sviestmaizes) un palīdzam, atbalstam.

bet vissvarīgākais ir ka mēs spējam kopā smieties.

• 7 raksta
• ir doma

10.2.15 11:11

vakar man bija jābrauc uz Erfurti. S uzņēmās izņemt Annu, bet M pieteicās pavadīt Līnu uz treniņu (viņa vairs nesaka, ka bail, bet saka, ka gribot pa ceļam ar kādu parunāt).
plkst 16:09 izeju beidzot no pārrunām, iedarbinu mobilo un ar šausmām tur atrodu, ka Līnas trenere atsūtījusi SMS, ka treniņš atcelts. Panikā zvanu S un saku, ka L noteikti stāv pie vārtiem un raud (viņai bail paprasīt citiem. ir bijuši precedenti). S aizmetās uz laivu māju, konstatēja, ka Maximilians izsaukts un aizvietojis saslimušo treneri. tad nu es mierīgi varēju nopirkt M plakātu skolas referātam kā bija sarunāts un vēlāk Līnu ar visu riteni savākt un aizvest mājās.

gan jau Līna kādu dienu saņemsies. man tikai šodien ienāca prātā, ka viņas skolas starts ir bijis daudz mierīgāks kā savulaik Maksim. Puiku vinemēr kādam vajadzēja izņemt no skolas (tas bija tobrīd tāds skolas uzstādījums), bet mēs abi strādājām pilnu slodzi. Līnai savukārt tika jau jaunā direktore, kura tieši skolēnu atvešanu un savākšanu necentās padarīt pastāvīgāku no bērnu puses, turklāt Līnai vienmēr bija pavadonis un es vienmēr biju māju tuvumā, gadījumā, ja kas.

pārrunu dēļ esmu galīgi zaudējusi apetīti. pat tā īsti panašķēties nevaru. vakardienas pārrunas bija ļoti interesantas. pārsteidzoši labi organizēts darbs. es kļuvu ļoti ziņkārīga vai tiešām tas tā izskatās īstenībā, jo liekas, ka tā ir pasaka. tā nevar būt. nu redzēsim. šodien otras runas un pēc tam vēl dzeršu kafiju ar Torstenu. man nezin kāpēc liekas, ka būs dežavu, man liekas, ka viņš teiks vārdus, ko R teica pirms 15 gadiem.

• ir doma