mums bija minibrīvdienas.
dabūjām to pašu numuru, ko pirms 3 gadiem :)
mocījāmies, ka brokastis tikai no 8, jo sīkie kā ierasts visi mostas pus7 un kā ierasts pieprasa ēst.
vakar noslēpojām 5h
jutos kā tizla pīle, Stefans izrādās, nelietis, vēl filmēja!!!
šodien skatījāmies video, ne es tur tizla, ne pīle. nu jā - viss ir galvā...
bet tas man netraucēja šodien dumi nokrist un sagrūst potīti. to pašu, ko toreiz Leipcigā. paiet varu, es arī vēl slēpoju, bet sāp nedaudz.
vakar pēc lielā slēpojiena un vakariņām, gribēju vēl noiet ar S lejā, pasēdēt krodziņā divatā, pavakarēt.
Annai bija citi plāni. parasti mierīgais bērns brēca līdz 22 vai cikiem un 5 jau atkal bija augšā.
nomierināt nevarēja nekādīgi. kas īsti kaitēja arī nesapratām.
tagad mājās ir atkal viss labi.
vai tiešām viņai ar dienas novēlošanos būtu pielecis, ka mēs esam citur ne mājās? vai arī viņai viss tas sniega pasākums bija daudz par daudz? viņa gan nebija 5h ceļā, jo 2h nogulēja viesnīcā ar miega sargātāju - tēti.
Mani pārsteidza arī tas, ka izģērbjot viņu, kājas bija aukstas. tā diena bija neparasti silta un bez vēja. spīdēja saule visu laiku un Anna bija silti saģērbta. kāpēc kājas bija aukstas?

mega prieks par lielajiem bērniem. Maksis ir ļoti labs slēpotājs, bet Līna pēdējo 2 nedēļu laikā ir savu galvu uztrennējusi, ka arī tagad brauc kā lielā. katrā ziņā labāk par mani.