Tikko pusstundu Maksim no papēž stikla plēksnīti urķēju ārā. Likās ka tomēr būs jābrauc uz traumām, bet beigās Maksis saņēmās nebļaut un neraustīties, bet es izurķēt. Voila! Un tas negantnieks bija ārā.
Pārsteigums, cik sīciņš tas stikliņš. Kāmēr nesu izmest tikmēr pazaudēju. Bet mums vispār sen nekas nav sists - kur radās?