šodien darbā mocījos ar vēdersāpēm - tik daudz darāmā, es zinu, ka es to varu padarīt, bet nevēlos ieguldīt enerģiju, jo tas būs ļoti grūti un to tā pat neviens nenovērtēs. Man pat liekas, ka man pašai nebūs pēc tam gandarījums, jo es jau tagad zinu, ka tas nav un nebūs tās manas enerģijas vērts. laiks, kad es darba dēļ pušu plēsos ir pagājis. tagad es plēšos dēl ģimenes un hobijiem :)

no otras puses es zinu, ka es to varu un šajā situācijā es esmu vienīgā, kas to var izdarīt. brīnos par sevi, bet tas mani nemudina un nemotivē nemazdrusciņ!

Mans plāns ideja ir necepties, neiespringt - darīt un padarīt, bet visu pieseivot savtīgām interesēm. būvēt augšā savu kantori, lai kāds tas arī beigās neizskatītos, strādāt pie personīgā mārketinga un visu šo ņegu izmantot savu ideju testēšanai. viņi tāpat nepamanīs!

tad nu atliek vien tāds sīkums kā ideju pārvērst realitātē.