Man draudzenes meita gadu nomācījās sporta skolā, lielā sajūsmā. Tika uzaicināta tāpēc, ka labas fiziskās dotības airēšanai. Apliecināja raksturu, saprata, ka spēj izcelties barā, bet nākamajā gadā izlēma pāriet uz amatniecības vidusskolu tāpēc, ka pati redzēja, ka sportā viņas progress nav pietiekami jaudīgs (sporta skola nesekmīgi centās atrunāt no dokumentu ārā ņemšanas).
Tā ka bērniem ir pašiem savi lēmumi. Labāk ļaut iet turp, kur gribas. Tu jau nezini, ko viņa tur iegūs, arī nekļūdama par profesionālu sportisti.