S sarkastiski: nu, ko šodien izglābi?
K: nu patiesībā patiešām izglābu...
S: tikai neiedomājies, ka Tu esi Dievs uz šīs zemes!

es strādāju te tikai nepilnas 3 nedēļas, bet esmu jau tik daudzos procesos iesaistīta. Man krauj un krauj virsū un es vnk kaifoju. es esmu savā elementā! Visvairāk man patīk, ka es tiesku administrācijas/pārvaldes tēmās iesaistīta.
Izskatās, ka mani darba devēji ir uztaustījuši/ sapratuši manas spējas/īpašības un vienkārši ļauj man vaļu, ļauj man būt man pašai un darīt to, ko es varu vislabāk. vismaz tas ir tas kā es jūtos.
Protams ir arī lietas, kas man nepatīk. Tās ir lietas, kuras es nemāku, kur jāpiespiežas, jāmācas un kas būtībā ir ļoti labi. Bet pirmā reakcija vienmēr ir - es negribu.
Viena no šīm lietām ir komunikācija ar klientu. Es vienmēr esmu sēdējusi aizmugurē, aiz PM buferiem. Man nekad nav vajadzējis sazināties tieši ar klientu. Ne zvanīt un runāt, ne rakstīt. Rakstīt - vāciski man joprojām ir aiztures. Es mocos. Visi saka, ka ir pieņemami, bet man pašai nav šādas pārliecības. sevišķi pārstāvot firmu. bet es cīnos ar sevi un kādu dienu es par šīm atmiņām pasmiešos.

viennozīmīgi "čību" darbs šis nav.