Skolotāja
Gadu gaitā es esmu te pasūdzējusies par Makša klases audzinātāju.
Tagad tas viss ir tik tālu, ka daži vecāki nevēlas viņai dāvināt atvadu dāvanu. Uzvirmo sarunas un ir doma oficijāli iesniegt kaut kādu depešu. Ne jau par atcelšanu, bet rakstiski formulēt neapmierinātību.

Es tā īsti nezinu, ko lai dara.
No vienas puses, mana būtība ir rīkoties. Es jau toreiz otrajā klasē gribēju iet direktorei sūdzēties. Bet S mani atsēdināja.
Cepos, cepos, bet vienā brīdī pateicu pati sev - galvenais, ka viņa nepataisa manu bērnu muļķāku, pārējo mēs paši pievilksim.
Realitātē, Maksis no zinātkāra bērniņa palicis par.. es nezinu kā to nosaukt. Viņš bieži saka, ka kaut ko nesaprot. Kad sākam runāt, tad izrādās, ka visu saprot gan. Iespējams tur ir vainīga tā izslavētā skolotājas aplinkus vāvuļošana.
No otras puses, S ir taisnība. Tad jau drīzāk toreiz vajadzēja rīkoties. Tagad visi bērni savas ģimnāziju vietas ir dabūjuši, visi drošībā, ka nevarēs ar atzīmi ieriebt, tad beidzot vecāki pulcējas un izsaka kritiku.

Bet tad es palīdzu Maksim mācīties dabasmācību pārbaudes darbam un tur tie dati nu ļoooooti vispārīgi saraksīti. Piemēram, pie derīgajiem izrakteņiem minēts zelts un urāns, bet kālijs nemaz. Kālija ieguves firmas ķibeles regulāri izskan radio ziņām, bet zelts ir vienā upē minimāli, ko tikai hobijmeklētāji skalo, bet urānu ieguva tikai padomju laikos. Tātad, no kāda viedokļa bērniem ir jāmācās par derīgajiem izrakteņiem? Ja pēc idejas, ka kaut kāds kripsītis atrodas tajā zemē, tad jau pusi Mendeļējeva tabulas būtu jāskandina. Ja pēc nopelnītajiem eiro, tad kāpēc Kālijs vispār nav pieminēts? Tāpat ar upēm un pilīm. Ko dod iekalt nosaukumus, ja nezin kur tas atrodas? Un un un...

Vai skolotāja primārais uzdevums nav veidot izpratni? Vai es par daudz iedomājos? Kāpēc Līnas klases audzinātāja var? Tas trakums, ka Annai pēc 4 gadiem arī tiks Makša skolotāja. Vai nu viņas pāriniece, kas aŗī ir tanta pirmspensijas vecumā.