Grāmata vispār ir par to, kādā veidā sabiedrības apziņā veidojas kādu produktu "tēls", respektīvi, kāpēc vienā brīdī "sliktie" ir tauki, bet pēc laika - milti. Un spēlē iesaistās visai daudz faktoru, piemēram, "nocebo" efekts (ja tici, ka no miltiem ir slikti, tad arī būs slikta pašsajūta), brīnumdiētu ātrie rezultāti, kurus piedēvē kaut kādam brīnumproduktam vai grupai, bet patiesībā tas ir elementārs kaloriju (sliktākajos gadījumos - organismā esošā ūdens un glikogēna daudzuma) samazinājums u.t.t. Jāpiebilst, te ir runa par caurmērā veselīgiem indivīdiem, nevis tiem, kam patiešām ir medicīniski konstatētas nepanesības, alerģijas vai autoimūnas slimības.
Maizi cept pašrocīgi vienmēr ir vērts kaut vai tāpēc, ka sanāk garšīgi (ja ir iespēja nopirkt labus miltus).