Vislabākais bija tas, ka mēs bijām kopā. Es no bērniem šķirta biju tikai divreiz - kad ar māsām sakopu kapiņus un kad biju uz visa ķermeņa masāžu.

Tik daudz laika kopā pavadot jebkurš mirklis ir labs. Man pat patika briesmīgā viesnīca Lietuvā! Jo tas ļāva novērtēt visu pārējo. Maksis gribēja labāk mašīnā nakšņot :D Beigās gan piekrita, ka lai arī cik briesmīgs tas numuriņš, tur tomēr siltāk. Es centos to visu pasniegt kā skatu ārpus mūsu rāmīša.

Maksis ir kolosāls ceļa biedrs! Ar viņu es ceļotu kaut mēnesi. Līna sāk pievērst uzmanību sev. Viņa daudz spoguļojas, mēģina sevi saprast. Anna savukārt bija un ir milzīgs enerģijas lādiņš! Bez Makša palīdzības man būtu bijis grūti. Viņi abi saprotas sev vien zināmā līmenī. Apskaužami!

Vēl viena laba lieta - man bija laiks! bērni ļoti gribēja uz ziliem brīnumiem. Mēs aizgājām un palikām tur 3 vai 4 stundas. Beigās viņi tomēr ne visai steidzīgi, bet tomēr piekrita iet prom.