nedaudz iespaidu no ceļojuma

* sākumā kaitināja, bet beigās riktīgi izbaudīju izsaucienus "OMG!!! Tu viena brauc ar mašīnu un 3 bērniem?!?!" reizēm šis tika papildināts, ka persona nevar viena ar 1..2 bērniem 100km pa Latviju pabraukt. Diezgan bēdīgi. Vēl bēdīgāk ir tikai tad, ja kāds klāt pasaka, ka nevar ilgāk par 2 dienām pats savus bērnus izturēt... Vienīgais kas šo izteicienu (otrs ir "WOW Tavi bērni runā latviski!")sakarībā mani traucēja, ir tas, ka bērni tos arī dzird. Un man ļoti negribās, ka viņi izdomātu, ka runāt latviski vai doties ceļojumā tikai ar mammu ir kaut kas līdzvērtīgs braucienam uz Mēnesi. Tāpēc pārbraucienos mēs daudz runājām par prioritātēm un lietām, kas citiem ir pašsaprotamas, bet citiem galīgi neiedomājamas.

* satiksme Rīgā ir galīgi psiha. Katrā izbraucienā piedzīvoju vismaz vienu gadījumu, kad spalvas uz muguras saslējās. Piemēram, stāvot krustojumā pie sarkanās gaismas kāds džigits mani apdzina pa labo pusi, braucot pa ietvi!!!1

* rotaļlietu veikalā pārdevēja māceklis-konsultants pajautaja vai Maksim ir tēvs, kad krustmāte mēģināja atrast dzimšanas dienas dāvanu. Iespējams puisis ļoti nepieredzējis vai iedomājās, ka es nepratīšu finieri sazāģēt (es gan paprasītu veikalā uzreiz lai sazāģēt kā vajag), bet nu šis jautajums mani apstulbināja tik ļoti, ka nespēju uzreiz atbildēt.

* bērniem laikam uz visiem laikiem būs iepatikusies Čili pica. Jau atkal mūsu pasūtījums bija jāgaida vairāk kā stundu. Pareizāk sakot - daļa mūsu pasūtījuma, jo mana pica tika atnesta uzreiz. Turklāt pirms pasūtīšanas es pajautāju vai būs ilgi jāgaida vai nē, jo vienā citā vietā mums uzreiz pateica, ka jārēķinās vismaz ar pusstundu. Bet berniem patika, jo gaidot mēs spēlējām spēli, samaksājot saņēmām atlaidi un pašās beigās kā atvainošanos - 3 gardum gardas šokolādes kūkas. M un L pateica, ka nāks vēl. Bet tā ilgā gaidīšana bija par iemeslu, ka S es neatvedu pilnīgi neko no Latvijas. viņš gan neņēma ļaunā.