runājos ar draudzeni čatā.
stāstu, ka sliecos drīzāk čības izvēlēties un ka tāpēc jūtos vainīga pati savā priekšā.
un viņa man atbild, ka es dumja esmu, ka man taču ir 3 bērni un jebkurš pilna laika darbs ir varoņdarbs.

man viņai ir jāpriekrīt. LV tas ir pašsaprotami, bet šeit bērni un pilna laika darbs ir reta kombinācija.

Jēnas firma ir izcili uz ģimeni orientēta. viņiem pat ir papildus atvaļinājuma dienas darbiniekiem, kuriem ir bērni! kaut ko tādu es dzirdēju pirmo reizi.